Šogad ASV Kinoakadēmija piedāvā arī «tehniskas izmaiņas» - pirmo reizi _Oskaru_ vēsturē uz labākās filmas godu pretendē 10 filmas - divas reizes vairāk nekā līdz šim. Par šo tehnisko labojumu Kinoakadēmijas biedri vienojās pērn, padarot labākās filmas nomināciju demokrātiskāku un šķietami vieglāk iegūstamu. Domas par šī soļa lietderību un _Oskara_ nominācijas «svara» inflāciju, protams, dalās, bet tāda ir šā gada procedūras realitāte. _Oskars_ tiks piešķirts 24 kategorijās, no kurām svarīgākās, kā ierasts, ir balva labākās filmas un labākā režisora kategorijās.
Statistika un dramaturģija
Balvu dalītāji un prese mīl statistiku - subjektīvi uzgavilēju šā gada Oskaru privātajai dramaturģijai - ar vienādu nomināciju skaitu - deviņām - līderos izvirzījušās divas filmas - kases rekordu grāvējs Džeimsa Kamerona Avatars un viņa bijušās sievas, skaistas sievietes ar vīrišķīgu krampi un lielu talantu, Ketrinas Bigelovas kara drāma Sapieris. Par Sapieri, kas, Latvijas skatītāju «snobiski» ignorēts, izslīdēja no Parex Plaza repertuāra, un tā izredzēm sacensties ar tehnoloģisko tingeltangelu Avataru jau rakstījām 29.janvāra Dienā. Kā ūdenī skatījāmies! Jācer, ka filmas izrādītāju solījums izvilkt Sapieri «no skapja», ja tas saņems nominācijas, piepildīsies - nomināciju skaits tai iespaidīgs! Kaut visumā vidējā Rīgas kinogājēja informētības līmenim par nominētajām filmām vajadzētu būt korektam - joprojām repertuāra odziņa ir labākās filmas Oskaram nominētā drāma Augstu gaisā, kurā par aktierdarbu nominēti trīs galveno lomu tēlotāji - Džordžs Klūnijs un viņa ekrāna partneres Vera Farmiga un Anna Kendrika (abas - labākās otrā plāna aktrises kategorijā). Filma ir nominēta arī par labāko režisora darbu un labāko adaptēto scenāriju.
No labāko filmu desmitnieka līdz legālajai kinoizrādīšanai Latvijā vēl nav nonākusi Aklā puse, sporta drāma, kas sagādājusi labākās aktrises nomināciju Sandrai Bulokai, dāņu režisores Lones Šerfigas Lielbritānijā veidotā burvīgā retrofilma Jūtu audzināšana/An Education (stāsts par vidusskolnieces romānu ar precētu vīrieti), kā arī nu jau leģendāro brāļu Koenu veidotā Nopietns vīrs/A Serious Man. (Tikai pirms pāris gadiem brāļi Koeni Oskaros triumfēja ar Kur sirmgalvjiem nav vietas). No mūsu redzes loka izkritusi arī neatkarīgā amerikāņu mazbudžeta drāma Dārgumiņš/Precious: Based on the Novel Push by Sapphire, kas bija pērnā Sandānsas festivāla atklājums. Absolūti nepazīstamu aktieru izspēlēta ģimenes drāma par afroamerikāņu tīni - resnu, kompleksu māktu un tēva nemitīgi izvarotu meiteni, kurai šajā ellē izdodas atgūt pašcieņu. Pirms gada par šīs filmas pievilkšanas āķi tika uzskatīta amerikāņu popdīva Meraija Kerija mazā sociālās darbinieces lomiņā, turpretim tagad pie Oskara nominācijām ir tikušas abas galveno lomu tēlotājas - Gaborija Sidibe un Monika. Varbūt Dārgumiņš varētu ietilpt festivāla Arsenāls plānos rudenī? Filma ir arī pretendente uz gada labākās filmas Oskaru un labākā režisora balvu Lī Danielsam.
Merilas Strīpas rekords
Statistikas mīļotāji var uzgavilēt arī Merilai Strīpai - viņa Oskaram tiek nominēta 16.reizi! Tas ir rekords, kādu nav izdevies uzstādīt nevienai aktrisei pasaulē, un uz šī fona intriga, vai Strīpa galu galā arī saņems balvu par pavārmākslas virtuozes Džūlijas Čaildas lomu filmā Džulī un Džūlija, ir daudz pieticīgāka. Prieks arī Kventina Tarantīno postmodernās vēstures revīzijas Bēdīgi slavenie mērgļi cienītājiem: filmas nominācijas svarīgākajās kategorijās - labākā filma un labākā režija (vēl arī labākais otrā plāna aktieris, oriģinālais scenārijs, operatora darbs, montāža, skaņas montāža un labākā skaņa) - ir izcils sasniegums, tik tuvu tik daudz Oskara balvām nav izdevies piekļūt nevienai no viņa filmām.
Gribu vēl vedināt noskatīties Rīgā repertuārā esošo Lielisko lapsas kungu - Vesa Andersona žilbinošo retro, kas nominēts labākās animācijas filmas Oskaram. Kaut, visticamāk, šī balva nokļūs pie tik cilvēcīgās filmas Augšup, kas atklāja Kannu kinofestivālu un neizskaidrojamas loģikas dēļ ir nominēta gan kā gada labākā animācijas filma, gan kā labākā filma. Ārzemju filmu nominācijās iezīmējās Latīņamerikas tendence - akadēmiķus ir uzrunājusi pērnā Berlīnes festivāla laureāte no Peru Bēdu piens/The Milk of Sorrow, nominētas arī filmas no Argentīnas un Izraēlas, kā arī laba Eiropas kino cienītājiem jau pazīstamās franču cietuma drāma Pravietis un par labāko Eiropas filmu atzītā Baltā lente. Abas pērn ieguva Kannu kinofestivāla balvas.