Trešdien Centrālā vēlēšanu komisija arī oficiāli apstiprināja vēlēšanu rezultātus, kas sakrīt ar provizorisko informāciju. Saskaņai būs 24 mandāti, Vienotībai - 23, ZZS - 21, Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) - 17, Latvijas Reģionu apvienībai - astoņi, No sirds Latvijai - septiņi. Ņemot vērā vairākus ierosinātos kriminālprocesus par iespējamo balsu pirkšanu Latgalē, kas notikusi arī Vienotības labā, Saskaņa piektdien plāno iesniegt sūdzību Augstākajā tiesā, apstrīdot vēlēšanu rezultātus Latgalē. Pēc Saskaņas speciālistu savāktās informācijas, par labu Vienotībai varētu būt pirktas balsis 20 iecirkņos. Tā kā abām partijām ir ļoti līdzīgs vēlēšanu rezultāts, Saskaņas mērķis ir panākt mandātu pārdali, kas nozīmētu, ka Vienotība vienu mandātu zaudētu, savukārt Saskaņa iegūtu.
Prezidents nosaka termiņu
Vienotības, ZZS un NA līderi trešdien iepazīstināja Valsts prezidentu Andri Bērziņu ar valdības veidošanas gaitu, atzīstot, ka ir atsevišķi posteņi, kam L. Straujumas piedāvātajā modelī partneri nepiekrīt. Valsts prezidents ir aicinājis partijas līdz nākamajai trešdienai panākt vienošanos. Uz vaicāto, kas notiks, ja tas neizdosies, Vienotības līdere Solvita Āboltiņa atzina: «Ja nespējam vienas ministrijas dēļ vienoties, tad acīmredzot ir jārunā par pilnīgi citu koalīciju.» Jau pirms nedēļas kāds no Vienotības biedriem Dienai pieļāva, ka L. Straujuma varot arī sadusmoties, paiet malā un tad valdības veidošana būšot jāuzņemas ZZS, kuras premjera kandidāts ir Aivars Lembergs. Viņš ir ievēlēts par Ventspils domes priekšsēdētāju, bet apsūdzību dēļ nevar pilnvērtīgi veikt amata pienākumus.
Ne S. Āboltiņa, ne NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš nekonkretizēja, ko nozīmē pilnīgi cita koalīcija, savukārt L. Straujuma bija tiešāka - tad būs jāraugās pēc citas personas, kas veido valdību, un viņa šos četrus gadus strādās Saeimā, kur ir ievēlēta. Premjerei gan esot sajūta, ka uzreiz pēc jaunās Saeimas sanākšanas kādā no nākamajām dienām valdība tiks apstiprināta. Tas ir svarīgi, jo uzreiz ir jāsāk strādāt pie valsts budžeta, jāapstiprina ar Eiropas Savienības (ES) fondu apguvi saistītie normatīvi un jāgatavojas Latvijas prezidentūrai ES Padomē. L. Straujuma medijos esot dzirdējusi minējumus, ka tagadējā valdība varētu turpināt darbu līdz ES prezidentūras beigām, ko viņa uzskata par pilnīgi neiespējamu, jo tai nebūs 12. Saeimas dota mandāta.
Premjeres piedāvātajā atbildības jomu sadalījumā Vienotībai bez valdības vadītāja amata vēl būtu ārlietu, iekšlietu, satiksmes, finanšu un veselības ministra amati. ZZS aicināta uzņemties atbildību par Zemkopības, Aizsardzības, Labklājības, Ekonomikas, kā arī Izglītības un zinātnes ministriju. Nacionālajai apvienībai piedāvāts Saeimas priekšsēdētāja postenis un turpināt darbu Tieslietu, Kultūras, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kuru joprojām kāro arī ZZS. S. Āboltiņai nebūtu nekas pret Māri Kučinski (ZZS) kā šīs nozares ministru, ko vēlāk uzsvēra arī L. Straujuma, taču Vienotības priekšsēdētāja novērtē Nacionālās apvienības ieguldījumu VARAM, «dzēšot ugunsgrēkus» pēc iepriekšējā ministra Edmunda Sprūdža (toreiz RP) atkāpšanās. Turklāt ZZS izvirza VARAM vadībā nevis bijušo ministru M. Kučinski, bet Danu Reiznieci-Ozolu, kura valdībā nav strādājusi. Saeimā viņa vada Izglītības, zinātnes un kultūras komisiju, bet partija viņu nav nominējusi IZM vadībai, kas arī iedalīta ZZS.
NA līdzpriekšsēdētāju G. Bērziņu «kopumā piedāvājums apmierina», lai gan NA būtu interese vadīt arī Izglītības ministriju, ko negrib pieļaut Vienotība, lai neradītu nevajadzīgu spriedzi partijas nacionālās ideoloģijas dēļ. ZZS līderim Uldim Augulim nav saprotams, kāpēc NA nevar atteikties no VARAM un vadīt Ekonomikas ministriju, jo NA ministra kandidāts Kaspars Gerhards ir spēcīgāks tieši šajā jomā. Uz vaicāto, vai ZZS partneri no lielajām pilsētām neizmantotu VARAM iespējas ES fondu sadalē savās interesēs, U. Augulis Dienai atbildēja, ka Briselē jau ES fondu programma ir apstiprināta un tagad visu noteiks iesniegto projektu kvalitāte.
Cits citam neuzticas
Neformālās sarunas liecina, ka partneru starpā pastāv zināma neuzticība, kā arī nevēlēšanās pieļaut cita dominanti. Vieniem ir iespaids, ka Vienotība ierobežo savu premjera kandidāti, ar kuru varētu vieglāk vienoties par kompromisiem, ja vien S. Āboltiņa un arī partijas ģenerālsekretārs Artis Kampars viņu neatturētu. Uz vaicāto, vai premjerei ir iespējas pilnībā realizēt viņai dotās pilnvaras, L. Straujuma atbildēja: «Es nedzīvoju viena šai pasaulē, man nav 51 balss. Ir partijas valde un partneri, kuri ir jāuzklausa, un mums ir jāatrod kompromiss.» Tiesa, pat brīdī, kad L. Straujuma atbildēja uz šo jautājumu, S. Āboltiņa stāvēja līdzās un papildināja.
Citiem ir aizdomas, ka valdības veidošanas iniciatīvu ir pārņēmis A. Lembergs un ZZS spēlē «kādu slēptu spēli ar varbūtēju mērķi nograut šo valdību un meklēt alternatīvas». U. Augulis apgalvoja, ka ZZS neplāno veidot valdību ne ar Saskaņu, ne Saeimas jaunpienācējiem. G. Bērziņa teiktais gan liecināja par zināmām šaubām: «Mēs esam uzsvēruši, ka esošā koalīcija ir optimālā un, ja kāds redz sadarbību ārpus koalīcijas, tad ir jautājums - ar kādu mērķi.»
Runa ir par kāda pašreizējā partnera aizstāšanu ar citu spēku. Tikmēr vēl kādam šķiet, ka valdības veidošanu torpedē tieši NA, jo uzstāj uz IZM vai Saeimas spīkera amatu.
Zināms, ka uz šiem amatiem pirmā kandidāte ir Ināra Mūrniece, kurai atšķirībā no ZZS spīkera amata pretendenta Gundara Daudzes nav pieredzes Saeimas prezidijā un tādu starpparlamentāro kontaktu kā viņam, kas ES prezidentūrā būs svarīgi.