Valdniece, uzrunājot parlamenta locekļus, sacīja, ka viņas valdības «pirmā prioritāte» arī turpmāk būs Lielbritānijas ekonomikas stāvokļa stiprināšana, kas sevī ietveršot arī «pasākumus budžeta deficīta samazināšanai».
«Valdība strādās, lai izveidotu taisnīgāku sabiedrību, kas pienācīgi atalgo cilvēkus, kuri smagi strādā,» sacīja karaliene, kura piebilda, ka parlamentā tiks iesniegti likumprojekti, lai «samazinātu nesamērīgo noteikumu slogu, kas ir uzkrauts uzņēmējdarbībai», un nostiprinātu patērētāju tiesība, ziņo BBC.
Uzrunas laikā neizskanēja signāli, ka konservatīvā premjerministra Deivida Kamerona valdība varētu atteikties no pasākumiem, lai samazinātu valsts tēriņus, bet tajā pašā laikā Viņas majestāte paziņoja, ka valsts investēs dažādos enerģētikas projektos un dos zaļo gaismu ātrvilcienu līnijas, kas savienos Londonu un Lielbritānijas otru lielāko pilsētu Birmingemu, celtniecības uzsākšanai.
Pievēršoties imigrācijai, Elizabete II apliecināja valdības mērķi «garantēt, ka šī valsts piesaista cilvēkus, kuri vēlas dot savu ieguldījumu [Lielbritānijas attīstībā], un atraidīt tos, kuri to negrib».
Jaunais imigrācijas iegrožošanas plāns paredz, ka viesstrādniekiem būs ierobežota pieeja Nacionālā Veselības dienesta pakalpojumiem un viņiem nāksies segt daļu no izmaksām par mediķu palīdzību. Pagaidām nav skaidrs, vai tas nozīmē, ka nākotnē ārstiem vajadzēs pārbaudīt pacientu pasi.
Valdība arī vēlas, lai privātajiem namsaimniekiem būtu pienākums pārbaudīt savu īrnieku imigrācijas statusu un neskaidrību gadījumā ziņot atbildīgajām instancēm. Imigrācijas plāns arī nosaka, ka nelegālie imigranti nevar saņemt autovadītāja apliecību, bet uzņēmumiem, kuri tiks pieķerti algojam nereģistrētus viesstrādniekus, būs jāmaksā bargāki sodi.
Plāns padarīs daudz vienkāršāku iespēju deportēt no Lielbritānijas ārvalstu noziedzniekus un cilvēkus, kas valstī uzturas nelikumīgi. Tas kļuvis aktuāli pēc Lielbritānijas atkārtoti nesekmīgajiem centieniem izraidīt radikālo musulmaņu garīdznieku Abu Katadu.