Komplektā ar grāmatu ir arī disks ar animācijas filmām un dziesmām, kuru mūzikas autors ir Prāta vētras solists Renārs Kaupers. Tajā var saklausīt ne tikai viņa, bet arī viņa sievas Agneses un grupas biedra Jāņa Jubalta ģimenes, Santas Didžus un Gundara Āboliņa balsis, kuras noti pa notij un vārdu pa vārdam iepazīstina ar reizrēķinu - vieglā un interesantā veidā. Var arī uzlikt dziesmu instrumentālo pavadījumu un sarīkot karaokes vakaru. Katram ciparam atbilst kāds mūzikas instruments. Viens ir stabule, divi ir vijole, trīs ir klavieres un tā līdz desmit - katras izteiksmes muzikālo pavadījumu veido abu reizinātāju skaņas.
«Viena skudra uz viena lata sešas mazas kājiņas krata. Deviņas skudras, kam kājās (ir) getras, kustinās kājiņas piecdesmit četras,» savā jaunākajā grāmatā māksliniece kopā ar saviem draugiem pūš skaitļu instrumentus un gluži kā Brēmenes muzikanti turpina savu iepriekšējo darbu Miljons (2007) un Joka pēc alfabēts (2010) iesākto ceļu pie bērniem un viņu vecākiem, ierādot, kā uz pavisam nopietnām lietām paraudzīties no krāsainās un aizraujošās puses. Ja kādreiz vecākiem ir bijis jāstaigā pa parku un jāskaita saviem bērniem priekšā reizrēķina tabula, tagad viņi varēs kopā skaitīt pantiņus par septiņiem rūķīšiem, deviņgalvu pūķīšiem, trīspirkstu sliņķiem un citiem tēliem. Ja reizrēķins bērniem vienmēr ir šķitis kā bubulis, kurš ir garlaicīgs un ar kuru negribas draudzēties, savā grāmatā Indra Sproģe zīmē rūtis un spēlē «desas» ar īstām desām un aicina arī citus darīt dažnedažādas lietas grāmatas bildēs un diska animācijas filmās, kuras var rosināt bērniem iztēli un ļaut viņiem iziet ārpus reizrēķina tabulas, kas šajā grāmatā ir visās varavīksnes krāsās, un veidot pašiem savas multenes, jo diskā ir atklāti to tapšanas aizkadri. Lai katrai reizrēķina izteiksmei asociācijas būtu pēc iespējas dažādākas, to veidošanā ir tikušas izmantotas dažādas tehnikas - zīmētā, plastilīna, leļļu, datora, sadzīves priekšmetu, brīvdabas sniega smilšu un cita animācija.
«Nav jau nekā sarežģīta iemācīt reizrēķinu teicamniecēm, jo viņām tas šķiet interesanti un viņas grib būt pirmās klasē. Jācenšas to bērnu dēļ, kuriem tas liekas nevajadzīgi un sarežģīti - atrast kaut ko tādu, lai arī viņiem acis sāktu mirdzēt un liktos, ka reizrēķins ir kaut kas fantastisks,» saka māksliniece, kura pati skolas laikā ir bijusi teicamniece. «Man patika puikām pamācīt to, ko viņi nemācēja,» piebilst I. Sproģe, kura jau tajā laikā ir izdomājusi dažādās mācīšanās sistēmas un kurai fantastisku gandarījumu ir sagādājis palīdzēt kādam, kurš nākošajā dienā no skolotājas dzird nevis sev ierasto: «Sēdies, divi!», bet pie tāfeles cipariņu pa cipariņam izrēķina visu un skolotājai izbrīnā ieplešas acis.
Palīgu sevis un skolotāju pārsteigšanā Māci, mani Degunlāci! grāmatnīcās var iegādāties no 11. septembra, un māksliniece jau tagad ir pārliecināta, ka šis nebūs viņas pēdējais šāda veida darbs. «Pēc alfabēta es bērniem prasīju, kas jums vēl nepatīk, viņi teica, ka reizrēķins. Tagad es noteikti atradīšu kaut ko vēl briesmīgāku par reizrēķinu,» smejoties piebilst māksliniece. Interesanti, kas var būt vēl briesmīgāks?