Pirmo reizi piecu gadu laikā, kopš pēdējoreiz gāzes pedālis tika iespiests grīdā, valsts budžets tiek palielināts - tas, iespējams, pateicoties ieņēmumu no nodokļiem neplānotajam kāpumam. Ekonomisti atzinīgi vērtē, ka neparedzēti radušies līdzekļi vien daļēji tiek novirzīti aktuālajiem tēriņiem, tomēr norāda - arī tos pašus ir jāsadala pārdomāti, ieguldot ekonomikas izaugsmē. Kritiskos pārmetumus pēc nepieciešamības turpināt taupības režīmu gan noraida - jau iepriekš jostas sažmiegtas pārāk cieši. Šodien Ministru kabineta (MK) pieņemtos grozījumus skatīs Saeima.
«Tā būtu tāda nopietna dilemma, izšķirties starp uzkrājumu veidošanu grūtām dienām un tēriņiem, taču tas, kas ir izdarīts, ir savā ziņā tāds Zālamana lēmums - līdz ar papildu finansējuma atrašanu ir samazināts arī deficīts, tiesa, ne tik daudz, cik kopumā būtu iespējams,» valdības lēmumu no neplānotajiem nodokļu ieņēmumiem 170,5 miljonu latu apmērā 70 miljonus atvēlēt akūtajām vajadzībām, pārējo atvēlot uzkrājumam, vērtē DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Viņš arī norāda - no finanšu risku viedokļa, iespējams, prātīgāk būtu papildus netērēties, taču taupības pasākumi iepriekš bijuši pārmērīgi, līdz ar to tagad drīkst arī palaist grožus vaļīgāk. Līdzīgi spriež Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks - šobrīd valsts var atļauties tērēt vairāk, ievērojot, lai deficīts būtu zem 2% no iekšzemes kopprodukta (IK), taču ir jābūt piesardzīgiem, jāskatās, kuras ir tās nepieciešamības, kur vajadzīga finanšu stimulācija ekonomikas atveseļošanai. Viņš arī norāda, ka esošo situāciju nevarot salīdzināt ar 2008. gada krīzi, - valstij uzkrājumi ir pietiekoši, turklāt situācija neesot tāda, ka «nakts melnumā būtu jāiet pie kaimiņa piecīti aizņemties». M. Kazāks nosauc vairākus kritērijus, kas atšķiras no krīzes situācijas, - budžetā nav iestrādātas automātiskās saistības, piemēram, pensiju indeksācija atkarībā no inflācijas kāpuma, 2008. gadā valstij arī nav bijis krīzes rezervju un Valsts kasē (VK) naudas pieticis tikai pusmēnesim, kamēr šobrīd VK esošās rezerves ļautu arī gadu saimniekot bez nepieciešamības aizņemties, ja tomēr pienāktu krīze un ciestu pasaules ekonomika. Viņš gan arī norāda - pat ja pasaulē tiek modelēti dažādi scenāriji, Latvijai nav pamata baidīties, ka IK varētu nokrist par 25%, kā tas notika pēc nekustamā īpašuma burbuļa plīšanas. Savukārt Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds valdības plānus daļu no negaidītajiem ieņēmumiem tērēt uzreiz dēvē par kompromisu, kas pieņemams, ja kopējais budžeta deficīts nepārsniedz 2% no IK. Viņš norāda - lielākā daļa no papildu izdevumiem ir vienreizēji un nākamgad nepalielina budžeta izdevumu bāzi, tādējādi arī nerada risku, ka, nepiepildoties optimistiskajām prognozēm, nākamgad atkal varētu būt nepieciešams izdevumu samazinājums.
Kritiska par naudas sadali gan ir valsts kontroliere Ingūna Sudraba - viņa uzsver, ka nauda tikusi novirzīta lietām, ko iepriekš jau bija jāparedz budžetā, un šie grozījumi, viņasprāt, vien norāda, cik nekvalitatīvi bijis sagatavots pats budžets. I. Sudraba arī pauž viedokli, ka, ņemot vērā notiekošo Eiropā un to, ka Latvijas ekonomika ir maziņa un viegli ietekmējama, tomēr prātīgāk būtu bijis veidot uzkrājumus un tērēt tikai tad, ja ienākumi būtu krietni lielāki, tos stratēģiski novirzot stabilas ekonomikas attīstībai. Tomēr lielākoties noskaņojums ir pretējs - beidzot ir pienācis laiks atteikties no taupīšanas. «Valdība budžeta deficītu ir ne tikai noturējusi sākotnēji plānotajā līmenī, bet pat vairāk to samazinājusi. Aizvadītie trīs gadi ir prasījuši daudz taupības pasākumu, un atsevišķos izdevumu posteņos valdība ir izšķīrusies piešķirt līdzekļus, taču tas nav noticis pēc trekno gadu formulas - tērēt visus neplānotos ieņēmumus uz budžeta deficīta palielināšanas rēķina un attiecīgi palielinot valsts parādu, jo šajā reizē tēriņiem ir novirzīta mazāk nekā puse no neplānoti iekasētajiem ieņēmumiem,» saka Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimševičs.