Sēdē vairāki deputāti atgādināja, ka šī nav jauna ideja, jo par tādas komisijas izveidi partijas sprieda jau 2011. gada nogalē pēc Saeimas sanākšanas. Toreiz izveidoja vairākas jaunas komisijas, bet likvidēja Saimniecisko, kā arī Pilsonības likuma izpildes komisiju. «Ilgtspējīgas attīstības komisijas izveide neizdevās subjektīvu iemeslu dēļ,» atgādināja Ilma Čepāne (Vienotība), bet Valērijs Agešins (SC) par tā laika notikumiem teica, ka «komisiju neizveidoja tikai tāpēc, ka koalīcijas partneri nevarēja vienoties par kaut ko».
Neviens skaidri nepateica, kas toreiz notika, tāpēc jāatgādina, ka 2011. gada nogalē Reformu partija gribēja uzņemties arī Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadību kā atbildīgā par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, deleģējot amatam Zandu Kalniņu-Lukaševicu, kura jau vadīja Eiropas lietu komisiju. Vienotība piedāvāja komisijas vadību uzticēt opozīcijā esošajai Zaļo un Zemnieku savienībai, Reformu partija tam pretojās. Iznākumā ar attīstības stratēģiju saistītie jautājumi palika Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisijas kompetencē. Par šīs komisijas priekšsēdi ievēlēja Raimondu Vējoni (ZZS), kurš tagad ir aizsardzības ministrs.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC) Dienai sacīja - 2011. gada nogalē, kad veidojās Pārresoru koordinācijas centrs un bija jāsagatavo Nacionālais attīstības plāns, pastāvīgās komisijas nozīme bija saprotama. Tagad, viņaprāt, vairs nav tādas nepieciešamības, un arī turpmāk šie jautājumi varētu būt apakškomisijas kompetencē. S. Dolgopolovs vispār būtu aizliedzis priekšvēlēšanu gadā veidot jaunas komisijas.
Jāatgādina, ka V. Dombrovski, visticamāk, ievēlēs Eiropas Parlamentā un jau vasarā viņš aizbrauks uz Briseli, tātad septembrī uz dažiem mēnešiem līdz vēlēšanām atkal vajadzēs meklēt komisijai vadītāju.