Šajā un nākamajā vakarā I.Busulis Dailes teātrī kopā ar bērnu mūzikas skolu audzēkņiem un libānieti Bazelu Vehbi uzburs krāsainu sapni par ziemu, pie viena arī emocionāli sasildot sanākušos. «Būs dziesmas par sniegu, sniegavīriem, zaķiem un ežiem,» sola dziedātājs. Jau labi pazīstamajām melodijām I.Busuļa ilggadējais līdzgaitnieks Kārlis Lācis sagatavojis jaunus aranžējumus, tās izskanēs kopā ar dzīvespriecīgo trio Lady's Sweet. Koncertā piedalīsies arī jaunie talanti. «Tie bērni ir ģēniji!» par skatuves biedriem sajūsminās I.Busulis, īpaši pieminot desmitgadīgo pianisti Aurēliju Šimku.
Programmai īpašu orientālu akcentu piešķirs arābu melodijas. «Bazels teica, ka mana izruna esot perfekta!» I.Busulis lepni smaida. Austrumi viņam kļūst arvien tuvāki - pirms trim mēnešiem uz labās rokas apakšdelma ietetovējis savu vārdu arābu šriftā. Un brīžiem nazāli dungo pa kādai intonatīvi izvītai melodijai. Lai arī šogad pirmo reizi pēc sešiem gadiem decembris dziedātājam nepaies kabarē zīmē, sadarbība ar režisoru Viktoru Runtuli turpinās.
Kaut arī šobrīd par lielāko sāpi dziedātājs uzskata sniega trūkumu, viņam garām nepaslīd arī valstī notiekošās nebūšanas. Bērnu mūzikas skolu apdraudētība viņam šķiet netaisnīga, tāpēc arī to audzēkņi aicināti piedalīties koncertos. Bērnības balss vilinājuma saukts, I.Busulis pat sācis apdomāt iespēju atgriezties pie trombona, ko vairs profesionāli neesot spēlējis, kopš pametis Nacionālo bruņoto spēku orķestri. Biežāk arī atgriežoties Talsos, kur joprojām dzīvo viņa ģimene. «Ar skaudību skatos, kā viņi tur ņemas,» atzīst I.Busulis, kaut pagaidām galvaspilsētu pamest negrasās. Darba pietiekot, lai arī krīzi just varot, - tapuši arī interesanti novērojumi. «Cik redzu apkārt - grupu nav palicis daudz, vairākas pazudušas. Taču palikušajiem arvien interesantākas dziesmas nāk, īpaši - pagaidām nepazīstamiem māksliniekiem,» spriež dziedātājs. «Man patīk šis laiks - tāds lēnīgi ātrs. Vari nedarīt neko, un tev nekā nebūs. Vari darīt nedaudz ātrāk, kā pieņemts, un viss notiks,» pārliecināts ir dziedātājs. Bet vai pietiek spēka? Tas tikai nākot klāt, un personīgās atbildības slieksnis atļauj atslābināties vienīgi tad, kad viss padarīts.