Likums nosaka, ka gan būvdarbu vadītājiem, gan būvuzraugiem obligāti būs jāiegādājas civiltiesiskā apdrošināšana. Ja tiks konstatēti pārkāpumi vai notiks kāds negadījums, apdrošināšanas polises cena nākamajā gadā kļūs dārgāka. Līdz ar to būvniecībā iesaistītajiem būšot motivācija strādāt kvalitatīvi. Tomēr LBS pārstāvji pauž neizpratni par gaidāmajām izmaiņām un norāda, ka apdrošinātājs informāciju par notikušo nelaimi saņems tikai pēc avārijas, un tas neļaus novērst traģēdiju. «Tas ir reāls apdrošināšanas kompāniju lobijs. Tas nesakārtos būvniecības nozari,» Dienai izsaucas LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume. Viņš arī neizprot, kā šādu sistēmu varēs kvalitatīvi īstenot: «Kā varēs izsekot visas personas pa visām sadaļām? Tur taču ir ne tikai būvinženieri, bet arī elektroinženieri, gāzinieki, ūdensapgādes un siltumapgādes speciālisti, melioratori, hidrobūvnieki. Viņu kopā ir vairāk nekā 14 000.»
Sods ar mazām kļūdām
EM parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (Reformu partija) izskanējušos pārmetumus pilnībā noraida. Viņš atklāj, ka pašreizējais likums attiecībā pret pārkāpumiem ir ļoti nepilnīgs. Ja Zolitūdes traģēdijas gadījumā tiek meklēti vainīgie, lai tos sauktu pie kriminālatbildības, tad mazāki pārkāpumi, kur nav bojā gājušo un cietušo, paliek nepamanīti. Obligātā apdrošināšana ļaus piedzīt līdzekļus arī par salīdzinājumā mazākiem pārkāpumiem. «Ja būvnieks regulāri pieļaus kļūdas un tās parādīsies viņa personīgajā apdrošināšanas vēsturē, apdrošināšanas prēmija, kas vajadzīga, lai strādātu, būs tik augsta, ka vairs nebūs iespējams strādāt,» klāsta V. Ķirsis. Kā piemēru viņš min civiltiesisko apdrošināšanu automašīnām - ja auto izraisa avāriju, apdrošināšanas kategorija kāpj, un nākamajā reizē, apdrošinot savu auto, ir jāmaksā vairāk.
Pārmetumus noliedz
To, ka tiek lobētas apdrošinātāju intereses, noliedz arī paši apdrošinātāji. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins saka, ka jaunais būvniecības likums nozares biznesu neattīstīs, tieši pretēji - būšot liela ķēpa. «Tur no apdrošinātāju interešu lobēšanas nav ne smakas. Nozarei tīri no biznesa viedokļa šāds neliels apdrošināšanas veids ar ļoti smagu administrāciju nav vajadzīgs. Minimālie limiti, kādi tur iestrādāti, ir vairāk ņemšanās un papīru smērēšana nekā reāls bizness. Cits jautājums ir tas, ka tas kaut nedaudz sakārtos jomu un ievedīs pareizā virzienā, lai būvspeciālisti sāktu atbildēt par savām kļūdām,» norāda J. Abāšins.
Tikmēr būvinženieru nozares pārstāvji uzstāj uz savu. Žurnāla Būvinženieris redaktore Mārīte Šperberga Dienai norāda, ka EM, veidojot likumu, nav konsultējusies ar spēcīgiem būvniekiem, kas saprot procesus. «Tagad likumu gatavo juristi, nevis nozares pārstāvji. Tad, kad būvniecība bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) paspārnē, viss bijis citādi, likumu izveidoja gada laikā, un tas notika, konsultējoties ar būvniecības speciālistiem. Lielākā EM nelaime ir tā, ka pie katras jaunas vadības EM sāk visu pilnīgi no jauna,» stāsta M. Šperberga.
V. Ķirsis gan pārmetumus, ka likuma izveidē maz iesaistīti nozares pārstāvji, noraida. Būvniecības profesionāļi vienmēr esot bijuši klāt visos posmos pēdējos teju četros gados, kad par jauno likumu notikušas intensīvākās sarunas. V. Ķirsis LBS pārmetumus saista ar to, ka jaunais likums ierobežos savienības iespējas eksaminēt nozares speciālistus, jo procesā iesaistīsies pati ministrija. «Es saprotu, ka viņiem bija izdevīgas pozīcijas, diezgan liela vaļa. Ar jauno likumu mēs viņus diezgan lielā mērā iegrožojam, un tas ir viens no neapmierinātības cēloņiem. Tas lai paliek viņu ziņā.»