Premjeres padomniece juridiskajos jautājumos Ilze Skrodele Dienai atklāj, ka likuma stāšanās spēkā jāatliek, jo pretējā gadījumā uzņēmējiem viena gada laikā būtu jāstrādā ar trim regulējumiem. «Jau esošajā Būvniecības likumā Saeimā tiek iesniegti grozījumi, kas mainīs uzraudzības kārtību, līdz ar to, ja no maija stātos spēkā jaunais likums, tas pēc dažiem mēnešiem atkal tiktu mainīts. Tad iesaistītajām pusēm būtu jāpārorientējas atkārtoti,» viņa stāsta.
Latvijas Būvnieku asociācijas padomnieks Māris Jurēvičs koalīcijas padomes lēmumu vērtē kā ļoti sliktu. «Ko ar tiem politiķiem padarīsi? Tā ir traka lieka, jo jaunajiem projektiem vajadzētu sākties pēc jaunā likuma,» viņš nopūšas. «Visas nelaimes taču notikušas pēc vecā likuma, būtu beidzot jāpalaiž jaunais. Tas ļautu strādāt pēc sistēmas, kas būtu līdzīga kā Vācijā un Igaunijā. Beidzot mums būtu arī konkrētas atbildības. Likums, protams, nebūtu ideāls, bet nozare vismaz būtu jaunā pakāpē. Kāpēc nevarēja izdarīt tā, ka vismaz jaunie projekti tiek sākti pēc jaunā likuma, mēs vismaz neaizkavētu to attīstību?» neizpratni pauž M. Jurēvičs.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Līga Menģelsone pauž neapmierinātību par to, ka likums kavējas, tomēr citu risinājumu arī viņa neredz: «Šāda rīcība nav nekas labs. Tas tikai liecina, ka mēs kārtējo reizi nespējam mobilizēties un pienācīgi izdarīt lietas.» Tajā pašā laikā, iepazīstoties ar aktuālo situāciju, nebija šaubu, ka pat tīri tehniski jaunais likums ar maiju sākties nedrīkst, jo tādā formā tas būtu liels slogs gan būvniekiem, gan arī pašvaldībām.
Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis teic, ka «jebkurā gadījumā būvniecības sezona ir pazaudēta». Viņš koalīcijas lēmumu dēvē par loģisku. «Acīmredzot daudz kas ir jāpārdomā,» saka ministrijas pārstāvis.
Kaut gan lēmumu atlikt Būvniecības likuma stāšanos spēkā koalīcijas padome ir pieņēmusi, tālāk tas jāapstiprina Saeimas Tautsaimniecības komisijā un pēc tam arī Saeimā. Tomēr V. Ķirsis norāda, ka neredz iemeslu, kāpēc abām pārējām instancēm lemt citādi.
Atliktais Būvniecības likums sevī ietver virkni nepilnību. Piemēram, Būvinženieru savienība norāda, ka tas radīs vēl lielāku haosu nekā patlaban. Jaunā iecere, kā veikt būvinženieru sertifikāciju, draud ar vēl lielākiem būvju kvalitātes riskiem. Līdz šim speciālistus sertificēja pati asociācija, bet tagad Ekonomikas ministrija (EM) vēlas to ņemt savā paspārnē un pilnībā mainīt sertificēšanas kārtību. «Jaunais likums būvinženieru sertifikātiem vairs neparedz termiņu. Tas nozīmē, ka sertifikātu cilvēks iegūst, piemēram, 25 gadu vecumā un līdz pensijas vecumam viņš tiek uzskatīts par speciālistu ar augstām zināšanām, kas var dot padomus. Viņam neprasa zināšanu pārbaudi. Iepriekš resertifikācija notika ik pa pieciem gadiem,» atklāj Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.
Bijušais Valsts būvinspekcijas vadītājs Leonīds Jākobsons to dēvē par izdabāšanu ārvalstu investoriem, kas «vēlas šeit pēc iespējas ātrāk ieguldīt naudu un gūt peļņu». Viņaprāt, tieši resertifikācija ir viens no traucējošajiem faktoriem, kas ļauj ienākt investoriem, tomēr šāda izdabāšana iedragā būvniecības kvalitāti. L. Jākobsons nosoda veidu, kā EM iecerējusi vērtēt būvinženierus: «Viņiem būs jāpiesakās īpašā reģistrā, norādot nepieciešamo informāciju par sevi, arī pieļautos pārkāpumus. Vadoties pēc tā, ministrija izdarīs secinājumus.» L. Jākobsons pauž šaubas, vai ministrijas darbinieki spēs izkontrolēt informācijas patiesumu, īpaši ņemot vērā, ka nozarē bieži notiek dažādi mēģinājumi krāpties, lai fiktīvi pavairotu savu pieredzes «portfolio».