Latvijas ekonomikas kritums, kas 2008.-2009. gadā pārsniedza 25%, ir vēsturisks iekšzemes kopprodukta (IK) krituma rekords Eiropas ekonomikā. Latvijas ekonomikas «antirekordu» pārspēj tikai četrus gadus ilgā lejupslīde ASV Lielās depresijas laikā 1929.-1933. gadā.
Lai pārvarētu šādu krīzi, ir nepieciešami plaši ekonomikas stimulācijas pasākumi. ASV prezidents Franklins Delano Rūzvelts Lielās depresijas pārvarēšanai īstenoja valsts atdzimšanas plānu New Deal jeb Jauno kursu, kas sevī ietvēra arī plašus būvniecības sektora stimulācijas pasākumus.
Krīzes laiks ir piemērotākais nopietnu ieguldījumu veikšanai infrastruktūrā - būvniecības izmaksas ir salīdzinoši zemas, bet plašu projektu veikšana silda ekonomisko aktivitāti, nevis pārkarsē ekonomiku.
Latvijas ekonomikas problēma - nepieciešamo resursu trūkums plašu infrastruktūras un būvniecības programmu īstenošanai. Izeja, manuprāt, ir Latvijas iekļaušanās tādu starptautisku programmu īstenošanā, kurām ir Eiropas vai globāla līmeņa nozīme. Šādas programmas ir saistītas ar energoresursu ekonomiju, klimata pārmaiņu novēršanu, ekonomikas diversifikāciju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu, zaļās politikas īstenošanu, varbūt pat enerģētiskās drošības politikas īstenošanu NATO ietvaros.
Padomju laikā būvētā daudzdzīvokļu māju fonda renovācija un siltināšana būtu projekts, kurš atstātu visaptverošu stimulējošu ietekmi ne tikai uz būvniecības sektora, bet visas ekonomikas attīstību. Latvijā pavisam siltināšanu gaida 30 000 daudzdzīvokļu māju. Šobrīd ar ES līdzfinansējuma atbalstu siltina aptuveni 100, bet līdz gada beigām iecerēts renovēt 200 dzīvojamo māju. Pavisam ar pašlaik siltināšanai atvēlētajiem 44 miljoniem latu pietiks tikai aptuveni 1000 daudzdzīvokļu namu siltināšanai.
Latvijas valdība, aktīvi strādājot, var panākt vēl nozīmīgāku starptautisko finanšu līdzekļu iesaisti. No enerģijas taupības viedokļa padomju laikā būvēto Latvijas māju visaptveroša siltināšanas programma dotu nozīmīgu energoekonomiju valsts mērogā. Tas nozīmētu Latvijas iekļaušanos tādā kopējā globālajā politikā, kuras prioritāte ir neatjaunojamo energoresursu taupības politika visas pasaules mērogā. Mūsu valsts ekonomikai tas nozīmētu arī enerģētiskās neatkarības palielināšanos, importa daļas samazināšanos, nemaz nerunājot par ekonomikas stimulu, ko dotu šādas visaptverošas programmas īstenošana.
Pašlaik sagatavošanas procesā ir Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā nolikums, kur kopējais pieejamais finansējums būs aptuveni 11,4 miljoni latu. Tā ietvaros varēs saņemt finansējumu apkures projektu īstenošanai, kas paredz atjaunojamo energoresursu izmantošanu.
Nevar apgalvot, ka šādu projektu īstenošana būtiski ietekmē visa Latvijas būvniecības sektora attīstību no makroekonomikas viedokļa. Tomēr tie ir būtisks atspaids vismaz tiem aktīvākajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kuri šīs iespējas izmanto.
Lai arī valstij pašlaik nav pieejami finanšu līdzekļi tiešu valsts investīciju veikšanai būvniecības nozarē, būvniecības nozari ir iespējams stimulēt, arī atvieglojot privāto investīciju piesaisti, veicot likumu grozījumus, pilnveidojot valsts aparāta darbību, uzlabojot nodokļu sistēmu un īstenojot mērķdotācijas.