«Mēs vēl nebijām iemācījušies ievērot veco likumu, mums tagad jau liek mācīties jauno. Likumu izstrādājuši tie, kas no būvniecības paši neko nesaprot,» Dienai norāda būvinspektors Andris Girniuss. Likums runā par lielāku būvniecībā iesaistīto pušu atbildību. A. Girniuss teic, ka atbildība tika noteikta arī iepriekš: «Tā ir bijusi visu laiku, un var rakstīt, kur un cik daudz grib, tas ir tāpat kā ar pieri pret sienu - kad kādam ir jāuzņemas atbildība, tad tāpat tiek sodīti ne jau tie, kas patiesībā ir vainīgi.» Būvinspektors arī uzskata, ka likuma autori vairāk koncentrējušies uz galvaspilsētu: «Ārpus Rīgas jau neviens no viņiem nav bijis. Ja tie, kas likumu izstrādā, atbrauktu uz laukiem un iekāptu govs sūdā, tad varbūt viņi saprastu, ka vajag skatīties arī ārpus Rīgas.»
Uz to, ka likuma izstrādē pietrūcis nozares profesionāļu pirksta, norāda arī būvkonstruktors Aldis Grasmanis: «Jaunais likums atšķirībā no vecā ir juridiski pareizāk noformēts, tur ir traktēti jēdzieni, uzliktas atbildības. Tomēr, ja iepriekšējo likumu rakstīja nozares profesionāļi, tad šo vairāk veidoja juristi. Līdz ar to, ja mēs runājam par daudzām konkrētām lietām, kurām ir jābūt jaunajos noteikumos, tad to šis likums risina diezgan vāji, konkrētu lietu definīcijas ir izplūdušas.» Piemēram, nozarē bijis gaidīts precīzāks atbildības sadalījums projektēšanas procesā.
Uz jautājumu, vai no oktobra mēs varam būt droši, ka Zolitūdes traģēdijai līdzīgi gadījumi vairs neatkārtosies, A. Grasmanis atbild noraidoši. «Mēs par daudz gribam no likuma, tas no šādiem gadījumiem pasargāt nevar. Likums var kaut kādā veidā virzīt kustību, sakārtot shēmu, lai šī kustība vestu kārtības virzienā, bet tas neko negarantē, tikai zināmā mērā ierobežo kļūdu iespējamību,» norāda speciālists.
To, ka likums negarantē šādu traģēdiju atkārtošanos, izceļ arī Latvijas Būvinženieru savienības valdes loceklis Sergejs Meierovics. «Risku rada tas, ka, piemēram, kad tiks uztaisīts projekts, nebūs kārtīgas ekspertīzes, jo jaunās izmaiņas to neparedz,» viņš norāda un paskaidro, ka jaunais likums paredz izsniegt būvatļauju reizē ar projektēšanas uzdevumu. Iepriekš vispirms bija jāsagatavo arhitektūras plānošanas uzdevums, pēc tā izstrādes sekoja saskaņošana, tad publiskā apspriešana, tikai pēc tam tika izsniegta būvatļauja. «Jaunais likums paredz to, ka projekts tiek uzcelts un tas ir jāpieņem tāds, kāds tas ir, neatkarīgi no tā, vai tas atbilst vai neatbilst detālplānojumam.»
Visticamāk, tas ir saistīts ar Ekonomikas ministrijas (EM) vēlmi mazināt birokrātiju. To kā likuma panākumu vakar īpaši sasauktā preses konferencē izcēla ministrijas pārstāvji, jauno regulējumu interpretējot citādi nekā S. Meierovics. Būvatļauja tiekot izsniegta tik ātri tāpēc, lai lēmumu par būvniecības apstrīdēšanu pārceltu uz būvniecības procesa pašu sākumu. Tas pasūtītājam palīdzēšot novērst pārmērīgu zaudējumu risku. «Būvniecības procesa regulējums ir padarījis būvniecības procesu mazāk birokrātisku, līdz ar to arī saprotamāku un caurspīdīgāku. Tas būs efektīvāks un prognozējamāks potenciālajiem investoriem un veicinās efektīvāku Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvi,» konferencē uzsvēra ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (kandidē no Vienotības).
Jaunais likums paredz arī Būvniecības valsts kontroles biroja izveidi. Tā uzdevums būs stiprināt būvniecības procesa uzraudzību un kontroli. EM jau sākusi komplektēt biroja štata vietas, augusta beigās izsludinot konkursu biroja direktora amatam. Tāpat tiek meklēt 10 būvinspektori.