Ainārs Pauniņš. Pārmaiņas mēs sākām jau sen. Pirmās pārmaiņas uzņēmumā ieviesām jau pirms gadiem diviem trim, kad paplašinājām uzņēmuma Re&Re valdi, līdz tam valdē bija tikai īpašnieki, bet tad ienāca jauni cilvēki. Tomēr aktīvi pie pārmaiņu procesa sākām strādāt no šā gada janvāra.
Didzis Putniņš. Sākām pat ne aktīvi strādāt, bet superaktīvi un neatlaidīgi strādāt. Tomēr pārmaiņas mēs tiešām jau iepriekš plānojām, jo uzņēmums ir izaudzis ļoti liels, no esošajiem akcionāriem viens jau senāk beidza aktīvo darbību, man arī ir jau 63 gadi, un es jau pirms pāris gadiem domāju, ka man mani darba pienākumi un funkcijas jāatdod jauniem, talantīgiem cilvēkiem.
A. P. Mēs jau ilgus gadus strādājam ārvalstīs - Lietuvā, Igaunijā, Francijā, Norvēģijā, Anglijā, Vācijā, Baltkrievijā -, un šajās valstīs mums ir labi sadarbības partneri. Mēs skatījāmies, kāda ir viņu pieredze, un, ar to iepazīstoties, sapratām, ka labam un sekmīgam uzņēmumam nepieciešama korporatīvā vadības struktūra - ir viens mātes uzņēmums, kas nodrošina centralizētās grupas funkcijas, piemēram, sadarbību ar klientiem, finanses, sabiedriskās attiecības, mārketingu, juridiskos jautājumus, personālvadību, kvalitātes vadību, savukārt meitas uzņēmumi var pievērst maksimālu uzmanību tieši biznesa vajadzībām un biznesa kompetencēm, jo tas ir par pamatu, lai rastos kvalitatīvais pakalpojums, kas ir augstvērtīgāks un drošāks nekā līdz šim.
Tas nozīmē stingrāku kontroli par visu būvniecības procesu?
D. P. To darīs akciju sabiedrība ReRe Grupa, kuras funkcijas ir atbalstošas tiešajiem darba veicējiem, un tiešie darba veicēji varēs pilnībā koncentrēties uz savu profesionālo darbu, ko viņi māk vislabāk un kas ir viņu pienākums. ReRe Būve un ReRe Vide jau ir nodibinātas patlaban, pārējie meitas uzņēmumi ir dibināšanas procesā, tie varēs profesionāli būvēt un nedomāt par sadzīviskām lietām, par finanšu lietām, jo par to domās mātes uzņēmums, un kontroles funkcijas būs mātes uzņēmumam.
A. P. Jā, pirmajā pārmaiņu posmā esam nodibinājuši uzņēmumus ReRe Būve un ReRe Vide, bet otrajā posmā dibināsim uzņēmumu ReRe Ceļi, ReRe Meistari un ReRe Konstruktori, šie uzņēmumi veiks tieši tās funkcijas, kas ir viņu nosaukumā, piemēram, ReRe Meistari būs uzņēmums, kurā apvienosim savus labākos strādniekus un darbu vadītājus tieši restaurācijas un apdares jomā.
D. P. Šādas ievirzes darbi jau tiek veikti mūsu uzņēmuma ietvaros, bet tagad varēs darbus veikt koncentrētāk un profesionālāk.
A. P. Visas pārmaiņas ir iespējamas, balstoties uz to, ka mūsu uzņēmumā ir kolosāli cilvēki. Tajos 20 gados, kopš strādājam uzņēmumā Re&Re, esam izveidojuši ļoti labu, saliedētu komandu. Mūsu komandā ir daudz labu vadītāju, un tieši šiem vadītājiem deleģējam savas funkcijas, un viņi ir gatavi tās pārņemt, viņi jau ir meitas uzņēmumu vadībā un arī ReRe Grupas operatīvajā vadībā. Mēs ar Didzi Putniņu paliksim tikai konsultējošajā līmenī.
D. P. Mēs pieņēmām lēmumu, ka grupas uzņēmumu operatīvajā vadībā vispār nepiedalāmies, neesam valdē, esam vien padomē. Vadījāmies pēc rietumvalstu pieredzes un tendencēm - padomē deleģēt kādu cilvēku no uzņēmuma, zināmā mērā pēc arodbiedrības pārstāvības principa, un mūsu padomes priekšsēdētāja ir Mārīte Straume, kura ir arī uzņēmuma biznesa komunikāciju direktore. Vēl padomē ir Andis Sils, kurš nav bijis mūsu uzņēmuma darbinieks, bet viņš pārstāvēs mazākuma akcionārus. Mēs ar Aināru Pauniņu sekosim līdzi, vai visas izmaiņas, kas iecerētas, tiek īstenotas.
Kāda ir jūsu motivācija vairs nestrādāt operatīvajā vadībā?
D. P. Kā jau teicu, man ir tas vecums, kad, paskatoties personas kodu, kļūst skaidrs, ka ir laiks paiet mazliet malā.
A. P. Par savu motivāciju varu pateikt vien to, ka es ar vislielāko prieku nododu uzņēmuma vadības grožus jauno, talantīgo un visādā ziņā perspektīvo vadītāju rokās. Ir pagājis tas laiks, kad uzņēmuma īpašniekam aktīvi jāpiedalās uzņēmuma operatīvajā darbībā. Uzņēmuma īpašniekiem ir sava loma, operatīvajai vadībai atkal sava, un tieši pēc šāda principa mēs arī vadāmies. Turklāt man ir ļoti smagi būt šī uzņēmuma operatīvās vadības vadītājam, izvērtējot to, kas notika pagājušā gada rudenī.
Ja nebūtu Zolitūdes traģēdijas, jūs tādu lēmumu nepieņemtu?
A. P. Patlaban, iespējams, vēl ne, bet uzņēmuma pārmaiņas tiešām bija iecerētas jau gadiem ilgi. Pārmaiņas varbūt nebūtu notikušas šajā gadā, bet tuvāko gadu laikā, tomēr pagājušā gada rudens notikumi bija kā sava veida katalizators, lai uzņēmuma pārveidi un aiziešanu no operatīvās vadības realizētu pēc iespējas ātrāk.
D. P. Ja izvērtējam tos Latvijas būvniecības uzņēmumus, kas ir lielākie un zināmākie, tad tie visi ir vienā vecumā ar mūsu uzņēmumu, respektīvi, darbojas būvniecības tirgū jau aptuveni 20 gadu. Agrāk vai vēlāk pie pārmaiņām būs jānonāk visiem uzņēmumiem - iespējams, gadu vēlāk vai trīs gadus vēlāk, bet arī citiem uzņēmumiem būs par to jādomā.
Vai praktiskās pārmaiņas paredz to, ka jūsu uzņēmums mazāk piesaistīs apakšuzņēmējus un palielinās savu darbinieku skaitu, lai tā pastiprinātu kontroli pār būvniecības procesiem?
D. P. Varbūt apakšuzņēmēju būs mazāk, jo atbalstošie būs mūsu meitas uzņēmumi, bet simts procentu apmērā visus darbus neveic neviena būvfirma visā pasaulē, tā ka bez apakšuzņēmējiem neiztiksim.
A. P. Patlaban daudz uzmanības veltām tam, lai attīstītu dažādu darbu veikšanu saviem spēkiem, un domājam šo iezīmi uzņēmuma darbībā vēl palielināt.
D. P. Galvenais, uz ko gribam likt akcentu, ir kontrole. Nesen pa radio dzirdēju, ka ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis ziņoja par statusu jaunajam Būvniecības likumam un teica, ka trīs galvenās lietas, ko šis likums nodrošinās, ir prognozējamība, drošība un atbildība. Ja pieliktu klāt profesionalitāti, kvalitāti un ilgtspējību, tad es teiktu, ka jaunais ReRe Grupas uzņēmums to visu arī īstenos, bet atšķirībā no būvniecības nozares, kas to iedzīvinās līdz nākamā gada beigām, mēs to varam izdarīt jau tagad.
A. P. Un darām patlaban.
D. P. Jā, un mūsu jaunais uzņēmums jau var visus minētos principus ieviest. Mēs deviņus mēnešus esam pie tā strādājuši, mums bija 11 konsultanti, to vidū ārvalstu konsultanti, kuri deva padomus šādas grupas izveidei, turklāt ar galveno fokusu uz kvalitāti un drošību vispārākajā pakāpē. Es varu teikt, ka patlaban mēs varētu būt visdrošākā būvfirma Latvijā - es tā pieļauju, jo mēs esam paredzējuši dubulto kontroli ne tikai pašā būvniecības procesā, bet arī visos projektos, kuriem pēc saņemšanas veicam ekspertīzi. Mēs ekspertizējam arī visas atbildīgās konstrukcijas, un arī būvniecības laikā būs dubultā kontrole. Esam noslēguši sadarbības līgumus ar konstruktoru biroju un ekspertiem, kas veiks ekspertīzi mūsu projektiem, ar starptautiskiem ekspertu uzņēmumiem, to vidū Inspecta.
Iepriekš tātad tik pamatīga kontrole netika veikta, tas ir jaunums?
D. P. Tas ir jaunums. Pamatīga kontrole, protams, tika veikta arī iepriekš - tā, kā to dara visas būvfirmas Latvijā un kā prasa spēkā esošais Būvniecības likums. Mēs ļoti ceram, ka valsts iedzīvinās Būvniecības kontroles biroju un nākotnē pastiprināta kontrole varētu būt biroja kompetence, bet, kamēr biroja nav, mēs to darām paši.
Patlaban kontrolējat stingrāk nekā pirms diviem trim gadiem?
D. P. Mēs kontrolējām tikpat stingri būvniecības procesu arī pirms trim gadiem. Ne par velti mēs būvējam aptuveni 20 gadu, mums ir simtiem objektu, kas pārbaudīti ļoti pamatīgi un izturējuši arī laika pārbaudi. Tomēr Zolitūdes traģēdija parādīja, ka ir nepilnības ne tikai būvniecības procesā, bet visā projektu attīstības procesā kopumā. Tagad esam pārliecināti par to, kamēr valsts mērogā nav mainījusies procesu kontrole, mums pašiem ir jākontrolē situācija pilnībā.
Kas notiek, ja jūsu eksperti norāda uz nepilnībām projektā?
D. P. Mēs nepilnības nofiksējam un par tām informējam pasūtītāju, un tad kopā ar pasūtītāju arī problēmas tiek novērstas. Pēdējā laikā esam veikuši arī vairākas ekspertīzes jau gatavam, izstrādātam produktam, tas ir, būvobjektam, pārbaudot, vai tas atbilst tam, ko projekts prasa.
Jums radies iespaids, ka projektētāji strādā profesionāli, un, ja notiek nelaime, tad tas ir viens traģisks gadījums, vai arī projektētāju darbā bieži ir nepilnības?
A. P. Kopumā Latvijas projektētāji strādā ļoti labi. Latvijas arhitekti ir ideāli un ģeniāli savās izpausmes formās....
D. P. ... viena daļa no viņiem.
A. P. Es teiktu, lielākā daļa. Problēma, manuprāt, ir būvprojekta sadaļā, jo arhitektūras ideja ir tikai pats pamats, bet, lai ideja nonāktu līdz būvniekam, liels darbs jāiegulda būvkonstruktoram, inženierkomunikāciju projektētājam, darbu veikšanas projektu vadītājiem, tie ir lieli un sarežģīti darbi, kuru gaitā dažkārt šiem labajiem arhitektiem zūd saprātīga kontrole par to, kas notiek. Pieredzējušam un profesionālam būvniekam ir jāpārbauda projekti, jāizskata tie un jādod savi komentāri. Protams, ka mēs to darījām arī līdz šim, mēs esam veikuši vēlreiz iekšējā audita procedūras savā uzņēmumā, esam vēlreiz pārbaudījuši visu savu darbinieku kompetenci, un netika atklāts nekas ļoti negatīvs, viss bija pareizi. Tomēr uzskatu, ka būvnieku un projektētāju uzraudzība par procesu nāktu par labu visiem.
Daudzi mazie būvuzņēmumi resursu trūkuma dēļ paši nevar veikt projektu kontroli. Viņiem atliek tikai uzticēties un paļauties uz saņemto vērtējumu.
D. P. Jā, atliek paļauties, un mēs arī senāk paļāvāmies, bet Zolitūdes traģēdija parādīja, ka ir lietas, kas līdz galam nav pārbaudītas, ka ir lietas, kuras nav simtprocentīgi drošas, un tāpēc mēs tagad paši veicam pārbaudes. Mūsu uzstādījums jaunajai grupai būs nevis tikai peļņas rādītāji, bet kvalitāte un drošība. Tieši kvalitāte un drošība pāri visam.
Pērn rudenī jūs Dienai teicāt, ka liela problēma ir tā, ka tika likvidēta Valsts būvinspekcija. Tagad, redzot, ka top Būvniecības kontroles birojs, uzskatāt, ka tas varēs stāties Valsts būvinspekcijas vietā?
A. P. Es joprojām uzskatu, ka viens no Zolitūdes traģēdijas iemesliem bija valstiskās kontroles trūkums būvniecības procesā. Tas, ka tiek atjaunota valstiskā kontrole, ir ļoti pareizs solis, un šādu soli būvnieki jau ir ļoti ilgi gaidījuši. Ir jau vietējās pašvaldību būvinspekcijas, kuras sadarbojas ar būvniekiem būvprojekta realizācijā, bet ir labi, ja ir kāds, kas kontrolē neitrāli, no malas.
D. P. Jaunveidotais birojs savās funkcijās ir ļoti līdzīgs Valsts būvinspekcijai, biroja funkcijas pat ir plašākas. Ja biroja darbību iedzīvinās, tas būs ļoti labi. Tas, ka vajadzēja desmit gadus, lai sagatavotu jaunu Būvniecības likumu, tikai pierāda to, ka līdz Zolitūdes traģēdijai nebija izpratnes, ka likuma izstrāde un pieņemšana jādara steidzīgi.
Jauno valsts līmeņa regulējumu būvniecībā slavē pašreizējais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, bet kritizē būvniecībā strādājošie profesionāļi. Jūsuprāt, valsts amatpersonas sapratušas, kā jārīkojas, lai pēc iespējas novērstu Zolitūdes traģēdijai līdzīgas nelaimes?
D. P. Pēc manām domām, valsts beidzot sapratusi, kā jārīkojas, un būtu dīvaini, ja pēc Zolitūdes traģēdijas valsts amatpersonu līmenī secinājumi nebūtu izdarīti. Protams, ar 1. oktobri būvniecības nozarē nekas neatrisināsies, tas ir saprotams visiem, arī Ekonomikas ministrijai. Tāpēc arī plānots, ka jaunizveidotais birojs pilnā sparā sāks darboties tikai nākamā gada rudenī. Vēl ir uzdevums pie Ekonomikas ministrijas izveidot Būvniecības padomi, kurā būtu vairāku ministriju un nozaru pārstāvji. Ja pie jauna, labāka būvniecības jomas regulējuma mērķtiecīgi strādās, tad rezultāts būs ne jau tūlīt, bet ar laiku būs, un mums Latvijā būs labs, rietumu pasaulē saprotams Būvniecības likums.
A. P. Vecais Būvniecības likums tika pieņemts jau XX gadsimta deviņdesmito gadu vidū, un kopš tā laika daudz kas mainījies būvniecības darba tehnoloģijās, arī pasūtītāji un būvnieki mainījušies, un tieši tāpēc bija nepieciešams jaunais likums, lai šo situāciju nostādītu de facto. Nenoliedzami jaunajā Būvniecības likumā ir daudzas strīdīgas lietas, bet tas dod galveno pozitīvo virzienu uz nākotni, jo tiek samazināti būvniecības dokumentu izskatīšanas laiki, ātrāk ir iespējams dabūt būvatļauju, kas potenciālajam investoram aiztaupa daudzas izmaksas.
D. P. To, cik labs būs jaunais regulējums, rādīs laiks, bet tāds viedoklis, ka būvniecības tirgus ir jāregulē, turklāt jāregulē profesionāli, pastāv visā nozarē. Strīdu par to, ka tas nepieciešams, nav.
Sabiedrība būvju nepilnības un jebkuru ar ēkām saistītu negadījumu, arī tādu, kas ir ar daudz vieglākām sekām nekā Zolitūdes traģēdija, momentā saista ar būvnieku kļūdām, bet vai saistībā ar Zolitūdes traģēdiju redzat sava uzņēmumam kļūdas vai tomēr ne?
D. P. Sabiedrības apziņā būs grūti mainīt, jo, ja cilvēki nepārzina būvniecības procesu, tad asociē, ka tie, kuri būvēja, arī par visu atbild, un cilvēki nemaz nezina, kas ir pārējie iesaistītie speciālisti. Runājot par Zolitūdes traģēdiju, mēs veicām ļoti pamatīgu pārbaudi no mūsu uzņēmuma redzespunkta, paši inženieri veica iekšēju izmeklēšanu, pēc tam bija konstruktora Alda Grasmaņa atzinums, mēs palūdzām, lai viņš to sagatavo par objekta konstruktīvo daļu, kas vairs nav mūsu uzņēmuma atbildība. Mēs arī pieaicinājām starptautiski labi zināmu ekspertīzes firmu no Anglijas, kura jau devusi savu pirmo atzinumu, un šoruden būs arī izvērsts ekspertīzes slēdziens. Mēs esam veikuši arī mūsu uzņēmuma vadības kvalitātes ārkārtas auditu, ko veica starptautiska auditorkompānija Det Norske Veritas. Mums gan nav pieejami visi dokumenti, jo dokumenti ir policijas izmeklēšanas rīcībā, bet, analizējot visu, kas mums ir pieejams, mēs totālu savu kļūdu neesam atraduši.
A. P. Jaunais, ar būvniecības likumu saistītais normatīvais regulējums beidzot skaidri definē katra būvniecības procesa atbildību, kas ir ļoti labi. Ja tā būs mūsu kā būvnieku atbildība, tad mēs esam gatavi par to atbildēt, bet, ja tā nav mūsu atbildība, tad, lūdzu, nevainojiet mūs.
Līdz šim Latvijā atbildības nebija pietiekami strikti nodalītas?
D. P. Atbildības nodalījuma robežas bija ļoti izplūdušas. Jaunajam būvniecības nozares regulējumam ir jāpanāk šī striktā atbildības robežu definēšana, un mēs neatlaidīgi sekosim tam, lai šī iecere tiek īstenota dzīvē.