Mīlestības simbols
Skārletai ir izcili ciltsraksti, pirms divpadsmit gadiem viņa piedzima Vācijā. Turienieši oldenburdziešu ķēves nelabprāt dod projām. Skārleta Latvijā nonāca vēl kumeliņa vecumā maiņas kārtā pārpratuma dēļ. Gunta un Skārleta, iespējams, visu dzīvi gāja viena otrai pretī. Gunta atceras, ka vectēvs divarpus gadu vecumā mazmeitu pirmo reizi uzsēdināja zirga mugurā: «Man nekad nav bijis bail no zirgiem, tikai liela drošības un paļaušanās sajūta. Vecāki saprata, ka zirgi ir mana mīlestība.»
Sešu gadu vecumā Gunta sāka trenēties agrofirmas Uzvara staļļos. Pati iestrādāja kādu kolhoza zirgu, kuru neviens negribēja: «Taču zirgu pārdeva, un tas salauza manu sirdi. Otrreiz to negribēju piedzīvot, tāpēc pieliku punktu savam vaļaspriekam. Tomēr ilgas pēc zirga palika. Skaistos dzīvniekus redzēju filmās, lasīju par viņiem grāmatās. Reiz runāju ar kādu viedu sievieti, viņa teica, ka zirgs zemapziņā man ir mīlestības simbols, kas saistīts ar manu laimīgo bērnību laukos, vecvecākiem, atrašanos dabā, siltumu un drošības sajūtu.» Uzsākot savu uzņēmējdarbību un nostiprinoties finansiālajai situācijai, Gunta sāka formulēt savas vēlmes: «Prāts teica, ka zirgi - tas ir dārgs prieks, kas prasa daudz laika, ir liela atbildība un mīlestība «kamēr nāve mūs šķirs».» Taču viņa nolika prāta apsvērumus pie malas un ieklausījās sirdsbalsī. «Sapratu, ka īstajām lietām laiku un līdzekļus vienmēr atradīšu, jo tur augšā viss jau ir nokārtots. Braucu apskatīt vienu zirgu, bet - nejutu viņu sirdī. Tad tumšās oktobra beigās mani aizveda pie Skārletas. Viņa fascinēja ar eleganto stāju, izbaudīju, cik viņa ērta, kad sēžu tai mugurā, un manī viss saslēdzās. Nākamajā dienā, kad Skārleta ieradās stallī, apraudājos, jo bija piepildījies mans bērnības sapnis. Taču ar to viss tikai sākās.»
Pārvar aizu
Gāja abām visādi. Gunta stāsta: «Skārleta ir ļoti smalkas vibrācijas dzīvnieks. Ar viņu nevar apieties ne asi un rupji, ne strauji laužot. Acīmredzot tieši tā ar viņu bija rīkojušies, tāpēc skaistule vairs neuzticējās cilvēkam, emocionāli nelaida klāt, neļāvās noglaudīties. Neuzbruka, bet skaidri parādīja, ka negrib mana tuvuma.»
Draugi teica, ka Gunta ir traka, ka netikšot ar zirgu galā. Par viņu vēl arī nebija samaksāts, Skārletu varēja atdot atpakaļ, bet «es biju apžilbusi un pārņemta ar domu, ka man beidzot ir savs zirgs». Skārleta piederēja Guntai, bet starp viņām bija aiza. «Gadu darbojos, negūstot gandarījumu. Skārletai nevajadzēja manu mīlestību. Jutos bezspēcīga. Pirku labas barības maisus, skaistu inventāru, nu - un kas? Maksāju par iepriekšējo Skārletas dzīves cilvēku kļūdām, kas viņu bija pievīluši. Skārleta ir talantīgs zirgs, tāpēc no viņas viss bija prasīts forsētā tempā, bet zirgs tam psiholoģiski nebija gatavs, un viņai radās riebums pret darbu iejādē. Man bija sajūta, ka sēžu uz pulvermucas, kas tūlīt uzsprāgs.»
Saprotot, ka, darbojoties tradicionālā veidā, kontakts ar zirgu neradīsies, Gunta sāka interesēties par zirgu psiholoģiju, uzzināja par Natural Horsemanship metodi, kas palīdz veidot saudzīgas cilvēka un zirga attiecības, ir balstītas uz zirga psiholoģijas izpratni un savas ķermeņa valodas izkopšanu: «Metode ietver sevī atziņu, ka panākumi nenāk ar spēku, ka partnerattiecībām jābūt bez dominances, vēlēšanās jāpiepilda bez iebiedēšanas, harmonija jāpanāk bez piespiešanas.» Latvijā ir gan šīs metodes piekritēji, gan noliedzēji. Pēdējo visvairāk ir sportistu vidū. Meklējot risinājumu, Gunta iepazinās ar Dainu Lukšu, jaunu meiteni, bet jau īstu zirgu vārdotāju.
Kopā viņas panāca, ka Skārleta atkal sāk uzticēties cilvēkam: «Pusgadu es nejāju, darbojos ar Skārletu tikai no zemes, mācījos, ka jākoncentrējas darbam un komandas jānodod precīzi, citādi zirgs tās neuztver un nerespektē. Konsekvences trūkums rada konfliktu, jo zirgs tevi nesaprot. Es novērtēju savas kļūdas, un Skārletas attieksme mainījās. Tajā gadā ieguvu pārliecību, ka varu viņai uzticēties, un mums sākās citas attiecības.»
Droši uz priekšu!
Skārleta ir inteliģenta un mīlīga, bet neuzbāzīga. Guntai gandarījumu sniedza fantastiskās saiknes apziņa, ka, dodoties izjādē, viņa zirgu var vadīt tikai ar domu, ka Skārleta droši kāps treilerī, jo Guntas acīs lasīs - tev nav no kā baidīties, ej droši uz priekšu!
Gunta dzīvo Rīgas centrā. Skārletas stallis atrodas tikai divdesmit minūšu mašīnas brauciena attālumā - Mārupē. Viņas bieži dodas izjādēs pa skaisto Mārupes apvidu: «Skārleta ēd zāli pļavā, peldas dīķī, es klausos un vēroju dabu un baudu agros saulrietus. Skārleta man dāvājusi iespēju būt līdzsvarā ar dabu, radījusi manī harmonijas sajūtu. Bez Skārletas man visa tā nebūtu. Kopā ar viņu esmu apēdusi pudu sāls un panākusi savstarpēju uzticību un paļaušanos. Viņa ir mana beznosacījuma mīlestība, mans Buzis, Buze, Buzīte.»