No mācībām uz radošumu
Stella Mutule iesaka izpētīt bērnistabā esošo rotaļlietu klāstu un izvērtēt, kādas funkcijas mazais var ar tām veikt, un mantiņas sadalīt izklaides, didaktiskajās un radošajās. «Talantīgie bērni arī izklaides lietas var izmantot radoši, savai attīstībai. Vesels bērns grib attīstīties, un caur rotaļāšanos mēs varam viņa attīstību kavēt vai arī veicināt,» uzskata pedagoģe. Didaktiskās rotaļlietas ir tās, kas veicina loģisko domāšanu - piemēram, puzles, kluči, lego, piramīdas, dažādas veramās, beramās, kopā saliekamās spēles, kuru sarežģītība atkarīga no bērna vecuma. Lai bērns saprastu, kā ar jaunu rotaļlietu rīkoties, vecākiem vajadzētu to izmēģināt kopā ar atvasi. Tas ir svarīgi - ja spēļmantiņa bērnam būs neizprotama, pārāk komplicēta, viņš ar to gluži vienkārši nerotaļāsies! Radošās - dažādi priekšmeti māju celšanai, piemēram, krāsaini lakati, tērpi un aksesuāri lomu spēlēm, ludziņām, arī mīļās lelles, lāči un tamlīdzīgi. Savukārt izklaidējošās ir tādas, kas veic vienu noteiktu funkciju, neveicina aktivitāti, bet izraisa pasīvu reakciju. Kate Pelēce ievērojusi, ka pēdējā laikā bērnu attīstībā vērojama tendence - kavējas valodas attīstība, kustību koordinācijas ziņā mazuļi ir spastiski: «Tāda ir mūsu ikdiena - pat virtuvē, lai tiktu pie maltītes, bieži vien ar vienu roku tikai nospiežam dažas pogas, maz darbojamies ar abām rokām. Bērnu attīstībai svarīgas aktivitātes, kur darbojas abas rokas vienādi, lai vienlīdz attīstītu abas smadzeņu puslodes.» Vēloties, lai bērns būtu konkurētspējīgs, vecāki nereti aizraujas arī ar pāragru mazuļa intelektualizāciju, kas, Stellasprāt, neveido veselīgu, harmonisku attīstību: «Kas jāprot pirmsskolniekam? Rāpot, lēkt, ātri skriet, stāvēt uz vienas kājas, uzkāpt kokā, tātad svarīga ir fiziskā veiklība, muskuļu koordinācija, arī imunitātes stiprināšana un norūdīšanās. Agrīna intelektualizācija novājina spēkus, kas būtu jāvelta kopējai fiziskai attīstībai. Kaut arī esmu skeptiska pret nepieciešamību pēc televīzijas un datorspēlēm pirmsskolas vecuma bērniem, mēs dzīvojam tehnoloģiju laikmetā, taču, piedāvājot mazajam, piemēram, datorspēles, vecākiem skaidri jāzina, kurā vecuma posmā kāda spēle būs noderīgākā.»
Labāko meklējam dabā!
Līdz pat skolas vecumam - septiņiem gadiem - bērnu pasaules izziņā dominē sensitīvais aspekts, tas nozīmē, ka mazuļi mācās caur sajūtām, pašu piedzīvoto pieredzi, nevis abstraktu informāciju. Kate iesaka: «Tā ir vienkārša un lēta rotaļa, taču brīnišķīgi trenē uzmanību un dzirdi - izejam kopā ar bērnu ārā un mudinām viņu saklausīt skaņas - cik sadzirdēsim? Brauc mašīna, iekliedzas kaija, kāds ar troksni aizver durvis... Tas palīdz bērna spējai uztvert dzirdētu tekstu. Līdzīgi var mēģināt noteikt garšas - ejam dārzā pie dobēm un nogaršojam visu, kas tur aug, nosakot saldo, skābo, rūgto. Ņemam vingrošanas riņķi, noliekam zālē un izpētām, kādi augi norobežotajā laukumā aug, kādi kukaiņi rāpo un kā mēs ar tiem varam parotaļāties.» Mazuļi ap divu gadu vecumu mēdz būt kā uzburti uz darbošanos virtuvē un palīdzēšanu saimnieciskajos darbos - dodiet tikai rokās birsti un slapju lupatu, un mazais būs sajūsmināts! Tā bērns atdarina vecākus, jūtas noderīgs un vienlaikus mācās. Dažādu lielumu katli, bļodas no keramikas, koka, metāla, plastmasas, zirņi, ko pārbērt no trauka traukā - vecāki, pieejiet radoši un bruņojieties ar pacietību! «Sensorajai diferencēšanai ir lieliska spēle, kas sagādās jautrību visai ģimenei. Maisā salieciet dažādas faktūras, formu un siltuma materiālus - kaut ko no auduma, no vilnas, koka, metāla, akmens un ar aizsietām acīm mēģiniet pa vienam ņemt āra, nosaukt īpašības un atminot, kas ir konkrētais priekšmets. To pašu var mēģināt, pieskaroties lietām ar pēdām,» ar idejām dalās Stella.
Arī spēlēties jāmāk
Bieži vien vecāki vēlas pamācīt bērnu un uzņemas rotaļas vadību, tādējādi faktiski spēlējoties mazuļa vietā. «Jāveido līdzsvars starp abām pozīcijām. Pirmsskolas vecumā bērnam jāapgūst gan uzņemties vadītāja lomu, piemēram, sižetiskā spēlē, gan būt spēles dalībniekam un sekot citu izstrādātiem noteikumiem. It sevišķi, ja bērns ir bikls, vecākiem būtu jāļauj procentuāli biežāk rotaļas izdomāt un vadīt viņam. Jāatceras arī, ka bērniem spēle ir tas pats kas mācības, un nevajadzētu to mākslīgi censties nodalīt,» mudina Stella. Bērniem par kādas rotaļlietas pielietojumu var būt pavisam cita ideja nekā pieaugušajiem, un svarīgi ļaut mazajiem to īstenot, kā arī pašiem piedzīvot grūtības, pašiem kļūdīties un meklēt risinājumu - kā darīt pareizāk, lai klucītis turas uz klucīša. Svarīgi arī radīt ērtu un sakārtotu rotaļu vidi, piemēram, dažāda veida rotaļlietas sašķirot kastītēs, salikt pa plauktiem, nevis samest vienā lielā grozā, kur traktors ir lācim uz galvas un mantu klāsts nav pārskatāms.