Nav tā, ka par palielināto mežu ciršanas apjomu satrauktos tikai dabas draugi. Izmaiņas Latvijas ainavā ir tik ievērojamas, ka tās nevar nepamanīt plašāka sabiedrība. Nupat Talsu novada Mordangas un Ģibuļu pagasta iedzīvotāji nosūtījuši izmisuma pilnu vēstuli Valsts prezidentam, ģenerālprokuroram, Saeimai, Ministru kabinetam un citām atbildīgajām institūcijām, lūdzot tūlīt apturēt valsts mežu izciršanu ainaviskā apvidū starp Ventspils šoseju, Rendu, Usmas un Mordangas ezeriem, kas meža ciršanas dēļ pārvērties līdz nepazīšanai. Vietējās sabiedrības viedoklis ne šajā, ne citos gadījumos nav ticis ņemts vērā. Iedzīvotāji uzskata: «Pašreizējais mežu izciršanas veids ir konsekventa un sistemātiska mūsu nacionālā resursa iznīcināšana un ir atzīstams par globālu noziegumu pret mūsu pašu valsti un tās pilsoņiem - esošās un nākamās paaudzes cilvēkiem, kuru pamattiesības ir dzīvot veselīgā, nesabojātā un harmoniskā vidē.» Bet vai kāds no adresātiem rosinās vēstules izskatīšanu pēc būtības?
Kas notiek ar Latvijas tautas īpašumu - valsts mežiem? Vai tiešām pašreizējā mežu ciršana atbilst ilgtspējīgai meža apsaimniekošanai, kas nupat rožainās krāsās attēlota tā saucamajā Zaļajā grāmatā, kurā Zemkopības ministrija aprakstījusi stāvokli meža nozarē Latvijā? Vai tā ir tā pati Latvija, par kuru raksta Mordangas un Ģibuļu pagasta iedzīvotāji?
Civilizētā sabiedrībā būtu tikai dabiski uz putnu ligzdošanas laiku pārtraukt meža ciršanu. Taču izskatās, ka šobrīd pie mums visu diktē nauda. Iegādātie harvesteri, kas jāatpelna, neļauj domāt plašāk.