Publiski to mēs vēl nedrīkstam teikt. To liedz konkurences nosacījumi.
Ziņa par to, ka būs lētāk, taču izskanēja pietiekami skaļi...
Mēs nevarējām neapstiprināt nozares politikas turētāja pausto. Bet pašiem mums nav tiesību darīt konkurentiem zināmu uzņēmuma īstenoto cenu stratēģiju. Līdz ar to informācija par jaunajām cenām būs adresēta katram klientam atsevišķi.
Kas noteica cenas samazinājumu?
Pamatā tas, ka funkcionē elektroenerģijas tirgus. Cenu nosaka konkurence. Visi konkurenti, kas darbojas mazumtirdzniecībā, elektroenerģiju iegūst vienā vietā - biržā. Par vienu un to pašu cenu konkrētā stundā. Gala cena, ko katrs piedāvā klientiem, atkarīga no spējas noturēt pēc iespējas zemākas apkalpošanas izmaksas. Iedomājieties situāciju, ja cenas tirgū būtu kritušās un citi mazumtirgotāji mūsu klientiem sāktu piedāvāt daudz zemāku cenu? Konkurence ir tas dzinējspēks, kas mums liek savlaicīgi izteikt zemāku cenas piedāvājumu tā, lai mēs nezaudētu savu tirgus daļu, lai mēs demonstrētu lojalitāti saviem klientiem, un, protams, tas ir reputācijas jautājums - mēs izturamies atbildīgi pret saviem klientiem.
Runājat par Nord Pool Spot - elektroenerģijas biržu, kurā darbojas Skandināvijas un Baltijas valstis?
Jā. Tā pasaulē unikāla, pietiekami caurspīdīga platforma, kur tirgus dalībnieki, ražotāji, izliekot savus cenu piedāvājumus, formē vairumtirgu nākamai dienai. Jāsaka, elektroenerģijas tirgū nav tā, ka būtu kādi ražotāji, kas piedāvātu fantastiski lētu elektroenerģiju - visu piedāvātā cena ir pietuvināta tirgus līmenim. Arī Inter RAO, kas no Krievijas piegādā aptuveni 25% no Baltijas valstīs patērētās elektroenerģijas, ieinteresēta nopelnīt, līdz ar to izliek savus piedāvājumus tā, lai būtu tirgū, bet arī neko nezaudētu. Cenu starpība rēķināma centos, pat centu daļās.
Sadarbība ar Krieviju šajā ziņā turpinās.
Nekādu divpusēju darījumu starp Latvenergo un Inter RAO nav - noteiktus elektroenerģijas apjomus Krievijas uzņēmums piedāvā Nord Pool Spot biržā.
Tirgus fiksācija Latvijas laika zonā notiek īsi pirms plkst. 14.00. Mēs esam integrēti ar kaimiņvalstīm un caur to arī Skandināviju - divi ļoti jaudīgi savienojumi ir Igaunijai ar Somiju ar kopējo jaudu 1000 megavati, šī gada decembrī tiks pabeigts 700 megavatu jaudas savienojums starp Zviedriju un Lietuvu. Salīdzinājumam - Latvija vidēji diennaktī patērē apmēram 700-900 megavatu, pašā ziemas aukstākajā brīdī pīķa stundā - līdz 1400 megavatiem. Latvija ar Lietuvu ir tik labi savienotas, ka abās valstīs gandrīz visu laiku cenas ir vienādas. Protams, ja Zviedrijā cena būs lētāka, mēs ceram gūt labumu pēc Lietuvas-Zviedrijas kabeļa nodošanas ekspluatācijā.
Cik Latvija importē un cik eksportē elektroenerģiju?
Situācija gadu no gada ļoti atšķiras - labākajos gados paši saražojam līdz pat 70% elektroenerģijas, sliktākajos gados - mazāk nekā pusi no Latvijā nepieciešamā. Tas pamatā saistīts ar Daugavas ūdens pieteci. Šajā un pagājušajā gadā mēs piedzīvojam vēsturiski zemāko ūdens pieteci. 2015. gada oktobris šajā ziņā ir sausākais pēdējos 40 gados. Līdz ar to, izmantojot Daugavas hidroelektrostacijas, varam saražot daudz mazāk elektroenerģijas. Iztrūkumu nākas aizvietot. Ir labi, ka pēdējā gada laikā kritusies dabasgāzes cena, kopš vasaras vidus Latvenergo ar pilnu jaudu darbina pēdējo desmit gadu laikā rekonstruētās termoelektrostacijas. To kopējā jauda ir tuvu pie 1000 megavatiem.
Lietuvieši radījuši iespēju nodrošināt alternatīvu gāzes piegādi. Vai no tā kāds ieguvums tiek arī Latvenergo un tā klientiem?
Nevienam no faktoriem - ne naftas un gāzes cenām pasaulē, ne ūdens pietecei - atsevišķi ņemtiem nav tiešas ietekmes uz elektroenerģijas cenām Baltijas reģionā. Ietekme veidojas no dažādu faktoru summas. Protams, ka mums kā Latvijā lielākajam dabasgāzes patērētājam - pēdējos gados elektroenerģijas ražošanai izmantojam tuvu pie pusmiljarda kubikmetru gāzes - ir svarīgi, lai šī resursa cena būtu pēc iespējas zemāka. Esam jau pārliecinājušies, ka, tikai pastāvot konkurencei, komercuzņēmumi ir ieinteresēti piedalīties tirgū un piedāvāt konkurētspējīgu cenu. Līdz ar to esam ieinteresēti, lai dabasgāzes sektorā pastāv tirgus. Tāpēc meklējam alternatīvas gāzes piegādes iespējas.
Kā mums stāsta lietuviešu kolēģi, pēc termināļa atklāšanas un pirmo gāzes kravu saņemšanas līdzšinējais monopolpiegādātājs ir strauji mainījis savu cenošanas taktiku. Šie ir tie apstākļi, kas mums ļauj nākotnē sagaidīt godīgu, caurspīdīgu, pasaules tirgum atbilstošu kurināmā cenu.
Kā mainījusies Latvenergo darbība laikā, kopš elektroenerģijas tirgus liberalizēts arī mājsaimniecībām?
Domāju, ka Latvenergo darbība mainījusies ļoti lielā mērā. No uzņēmuma, kurš bija pilnīgā un klasiskā monopolstāvoklī - vienīgais ekskluzīvais elektroenerģijas piegādātājs Latvijas teritorijā - esam pārvērtušies par Baltijas līmeņa elektrības tirgotāju, kurš konkurē ar cenām, klientu apkalpošanas kvalitāti un ātrumu. Apmēram trešdaļu no mūsu tirdzniecības apjoma šobrīd pārdodam Lietuvā un Igaunijā to gala patērētājiem. Mums ir meitasuzņēmumi Elektrum Lietuva un Elektrum Eesti. Ja mēs nebūtu uzsākuši šo komercdarbību kaimiņvalstīs, visticamāk, ka būtu būtiski zaudējuši mazumtirdzniecības tirgus daļu Baltijā, jo nav noslēpums, ka, atveroties tirgum Latvijā, daļu klientu no kādreizējā monopolstāvokļa apjoma pazaudējām. Tas pamatā attiecas uz juridiskām personām. Ieejot kaimiņvalstu tirgos, ieguvām ļoti vērtīgu pieredzi par to, kādi apkalpošanas veidi izdevīgāki.
Piemēram?
Daudzi jaunie mazie tirgotāji izvēlas vislētākos klientu apkalpošanas veidus - uzrunā tos klientus, kuri gatavi sadarboties elektroniskajā vidē caur interneta portāliem vai e-pastu. Reti kurš ir gatavs atvērt publiski pieejamus klientu centrus, nodrošinot fizisku klientu pieņemšanu, jo tas ir ļoti dārgi. Mēs - Latvenergo - to darām. Mums ir 10 klientu apkalpošanas centri gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās, kur cilvēki var ierasties, izrunāt sev aktuālus jautājumus.
Kas klientiem jāņem vērā, sagaidot jauno piedāvājumu?
Klientiem būtiski būtu iedziļināties Elektrum produktos, tie ir dažādi. Mēs varam identificēt joprojām diezgan lielu skaitu klientu, kas elektroenerģiju pērk saskaņā ar universālā produkta cenu, kaut viņu patēriņa apjoms ir atbilstošs, piemēram, 200+ vai 600+ produkta cenai, kas viņiem ļautu ieekonomēt. Visās produktu kategorijās būs cenas samazinājums, pie tam produktos, kas orientēti uz klientiem, kuri patērē daudz, cenas samazinājums būs lielāks. Es aicinu katru mūsu klientu apskatīties 2014. un 2015. gada bilanci - cik īsti mēnesī elektroenerģija tiek patērēta - un izvēlēties tam atbilstošu produktu.