Toreiz opozīcijā atstātā Zaļo un Zemnieku savienība, kuras sabiedrotais ir partijas Latvijai un Ventspilij līderis Aivars Lembergs, tagad koalīcijā sēdēs ar V. Zatlera dibinātās Reformu partijas līderiem pie viena galda. Par to šaubu nevarētu būt, redzot, cik aktīvi A. Lembergs ir iesaistījies valdības veidošanas procesā. Pirmajā piedāvātajā jaunās valdības sastāvā vairs nebija ārlietu ministra Edgara Rinkēviča, kurš kā Valsts prezidenta kancelejas vadītājs rīkojuma izdošanas laikā bija V. Zatlera komandā kopā ar ārlietu ministra padomnieci Sandru Sondori-Kukuli. Pirmie vēstījumi no Vienotības liecināja, ka ir iecerēts mazināt arī Sarmītes Ēlertes vadītās Lietussargu grupas pārstāvju ietekmi partijā, nomainot valdībā finanšu ministru Andri Vilku pret Jāni Reiru, kurš, tāpat kā Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, ir Jaunā laika dibinātājs.
Kurš kuram kalpos
Reformu partijas dibinātājs V. Zatlers, kurš 2011. gada maijā bija Valsts prezidents, tagad uzskata, ka viņa izdotais rīkojums mainīja Latvijas politisko vidi. Taču, ja kāds mēģinās pagriezt situāciju atpakaļ, piesmiets būšot nevis V. Zatlers, bet tauta, kura referendumā nobalsoja par Saeimas atlaišanu. «Tas būtu spļāviens tautai, nevis Zatleram,» teica RP izveidotājs, kurš domā, ka A. Lembergam nevajadzētu sēdēt pie koalīcijas galda, jo viņš joprojām ir smagos noziegumos apsūdzēta persona - tas esot arī Saeimas prestiža jautājums. «Valdības veidošana parādīs, kuri ir tautas kalpi un kuri - oligarhu kalpi,» teica V. Zatlers.
A. Lembergs, kurš ir ievēlēts arī par Ventspils domes priekšsēdētāju, parasti pēc vārdiem kabatā nemeklē. Taču, lūgts atbildēt uz jautājumu, vai valdības veidošanas gaitā nav mēģinājuma mazināt to personu ietekmi, kas bijušas tuvu rīkojumam par Saeimas atlaišanu, apmulsa. Pēc pauzes viņš sacīja, ka neesot par to domājis. Taču V. Zatlers triju gadu laikā tā arī neesot varējis parādīt nevienu Saeimas lēmumu, kurš būtu pieņemts A. Lemberga interesēs. Ventspils Olimpiskais centrs esot saņēmis 3,3 miljonus latu jaunas laivu bāzes uzbūvēšanai, bet «es taču nenodarbošos ar kanoe airēšanu», noteica A. Lembergs. Vaicāts par iespējamām izjūtām, sēžot pie viena galda ar Reformu partijas līderiem, A. Lembergs atbildēja noraidoši - cik gan savā laikā neesot bijis strīdu, sākot ar Andri Šķēli un beidzot ar Solvitu Āboltiņu, bet tā ir politika, darbs koalīcijā ir lietišķs. «Es vispār neturu ļaunu prātu ne uz vienu cilvēku. Manās acīs man nav neviena ienaidnieka,» piebilda A. Lembergs.
Vienotībā neesot grupu
Vienas dienas laikā gan notikumi mainījās tik strauji, ka politiķi jau uz jauno valdību skatījās cerīgāk, pieļaujot, ka rīkojums par Saeimas atlaišanu tomēr netiks piesmiets. Bija pagājis tikai pāris stundu pēc sarunas ar A. Lembergu, kad tieši Zaļo un Zemnieku savienība aicināja atstāt valdībā E. Rinkēviču, tas gan varētu būt saistīts arī ar savtīgu interesi gūt kādu ietekmi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). ZZS valdības veidošanas procesā ir iesaistījusi maksimāli daudz cilvēkresursu - tajā skaitā savulaik ļoti pieredzējušo Latvijas ceļa līderi Andreju Panteļējevu, kurš nesen iestājās Latvijas Zaļajā partijā.
Savukārt no Vienotības ceturtdien pienāca signāli, ka, iespējams, arī A. Vilks varētu palikt finanšu ministra amatā, ja piekritīs startēt Saeimas vēlēšanās. «Ja viņš kandidētu vēlēšanās, tas būtu ļoti labi, jo Andris Vilks ir starptautiski augstu novērtēts finanšu ministrs,» sacīja Lolita Čigāne. Viņai ministra nomaiņas gadījumā būtu jānoliek Saeimas deputātes mandāts, jo A. Vilks bija noskaņots atgriezties Saeimā. «Man nevienu brīdi nav par to jāuztraucas, jo man ir darba piedāvājumi - arī ārpus Latvijas, bet es gribu dzīvot Latvijā,» teica L. Čigāne, kura neredz pamatu arī runām par Lietussargu grupas ietekmes mazināšanu, jo «tādās kategorijās mēs vairs nerunājam un grupu robežas nepastāv».
Šīs domubiedru kopas līdere S. Ēlerte arī uz jauno valdību neskatās tik pesimistiski, jo premjera amata kandidāte Laimdota Straujuma, viņasprāt, ir ar lielu valsts un cilvēcisko pieredzi, kā arī godīgs cilvēks. Tāpēc esot pamats domāt, ka tiesiskuma un godprātības jautājumi viņai nebūs mazāk svarīgi. S. Ēlerte un L. Čigāne par būtisku uzskata to, kurš vadīs Tieslietu ministriju un vai tiks turpinātas ministra Jāņa Bordāna iesāktās reformas. S. Ēlerte pieļauj, ka ZZS interese iegūt ietekmi VARAM nav saistīta tikai ar vides jautājumiem, bet galvenokārt ar ministrijas lomu Eiropas fondu apguvē. Cerīgs ir arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība), kurš šādu pārliecību ieguvis pēc tam, kad visa jaunā koalīcija, ieskaitot ZZS, ceturtdien bija vienojusies darbam Satversmes tiesā izvirzīt Saeimas Juridiskā biroja vadītāju Gunāru Kusiņu. «Mēģināsim saskatīt labo. Ja koalīcija tā turpinās, tai ir nākotne,» sacīja A. Latkovskis.