Čiekai ir viedoklis, un jūs to dzirdēsiet

«Mani basketbola komandā ir iesaukuši par Čorno košku. T krekliņu draudzenes uzdāvināja kā manu simbolu, ar to dodos uz treniņiem.»

Karīna jau ilgāku laiku kolekcionē vardes - ar dažādām figūriņām, auskariem, lādītēm un citiem varžveidīgiem priekšmetiem jau pilns paliels plaukts. «Vardes - tas kaut kā no bērnības iegājās, lēcu pa pagalmu kā varde.»

Karīna ir pareizticīgā un uz dievkalpojumiem mēdz aiziet ne vien svētkos, bet arī tad, kad iekšēji pēc tā prasās. Krusttēvs bērnībā uzdāvināja krustiņu, vecāki - ķēdīti, bet K burta kulonu atsūtījuši Maskavas radinieki. «Ķēdīti nēsāju ikdienā, man tā ir kā lieta no ģimenes.»

«Man ir arī Latvijas sporta tērps, bet sanāca tā, ka šo basketbola formu man atsūtīja māsīca no Krievijas. Velku, visi to uzrakstu ievēro, bet nekādas antipātijas neizsaka, jo saprot, kāpēc man Krievija ir tuva,» Karīna stāsta. «Latvija vienmēr būs mana dzimtene, un uzskatu, ka tā jākopj un jāsaudzē, bet īsta patriote laikam neesmu. Traucē Latvijas politiķi - viņi nedomā par Latviju kā vajadzētu.»

«Draugi saka - kad esmu basketbola laukumā, spēlēju, cīnos, esmu monstrs. Tajā pašā laikā, kad vajag kaut kur iziet, man patīk sataisīties, labi izskatīties. Ja aizbraucu uz Rīgu, man obligāti jānopērk kaut kas no bižutērijas, auskari. Patīk skaistas kurpes, zābaki, patīk būt pamanāmai. Kad atnācu uz skolu ar šiem rozā zābakiem, klasesbiedri palika «uz pauzes», skolotāji teica - skaisti. Novērtēju komplimentus, jo zinu, ka ne katrs cilvēks ko tādu uzdrīkstētos uzvilkt.»