Helovīns pie mums iemājojis salīdzinoši nesen. Elektroniskā pasta kastē iekritis uzaicinājums piedalīties karnevāla gājienā, kuru devīto gadu organizē interaktīvais improvizācijas teātris Drakons. Aptuveni tik ilgi arī varam runāt par šīs dienas svinēšanas tradīcijām. Helovīna svinēšanu jau pagājušās nedēļas nogalē reklamēja dažādi krogi un klubi, piemēram, tviterī kāds krodziņš Limbažos solīja: «Būs gan izgrebti ķirbji, spocīga ēdienkarte un burvju dzira.» Tirgotāji var berzēt rokas. «Ja salīdzinām pēdējos trīs gadus, šogad jūtam, ka pieaugums ir ļoti, ļoti liels. Pārsvarā tie ir jaunieši,» stāsta Duni veikalu tīkla vadītāja Ina Laizāne. Ļoti daudz izvēlas cimdiņus ar skeletu, kas spīd neona gaismā, ar nagiem, kas ir sarkani vai melni un ļoti gari. Vēl izvēlas radziņus un spoku maskas. Ja vajag dekorēt telpas, pērk ķirbjus, sikspārņus, laternas, un zirnekļu tīkli šogad ir ļoti pieprasīti, norāda I. Laizāne. Viņa pati nav vilkusi kādu no kostīmiem, bet velna radziņus uzlikusi ir gan.
«Kad mazāki bijām, mētājāmies ar olām, ja končas nedeva,» atceras viens no manis uzrunātajiem jauniešiem - Matīss. Šogad viņš domā pastrādāt mazliet nevainīgākus jociņus draugu pulkā. Adrians šogad strādāšot, tāpēc nekāda svinēšana neiznāks, bet pirms pāris gadiem viņš esot skraidījis ar puišiem pa mājām un prasījuši konfektes. Eva domā svinēt Saulkrastos, tur cilvēki pie šiem svētkiem esot pieraduši, dodot konfektes un mandarīnus. Viņas skolā esot publiski izlikts zilā krāsā nokrāsots ķirbis. Dāvids domā staigāt pa mājām Ērgļos, kur savulaik savācis pilnus maisus. Savukārt Renātes kundze pati nekad nav svinējusi Helovīnu un uzskata, ka tie nav mūsu svētki, tāpat kā Valentīna diena. Konfektes viņa speciāli nepērk, bet, ja mājās ir, iedod bērniem.
Luteriskajai baznīcai nav oficiāla viedokļa par Helovīna svinēšanu, atsevišķiem mācītājiem tāds noteikti var būt, norāda LELB pārstāvis Ivars Kupcis. Luterticīgie šodien svin pavisam citus svētkus - Reformācijas dienu.