Tomēr Vellinges un Vaksholmas gadījumos ir dažas nianses, kas liek domāt, ka abus šos notikumus vienā maisā mest tomēr nevajadzētu. Pirmkārt, Vellinges skolas būvdarbu blokāde notiek laikā, kad Zviedrijā, līdzīgi kā Latvijā, plosās priekšvēlēšanu kaislības. Zviedrijas arodbiedrību ciešā simbioze ar ietekmīgajiem sociāldemokrātu politiķiem ir vispārzināms fakts. Latvijas celtnieku zemā darba samaksa ir kļuvusi par priekšvēlēšanu kampaņas elementu, un tas nemaz netiek slēpts - redzami sociāldemokrātu politiķi pagājušajā nedēļā personīgi ieradās būvobjektā Vellingē. Vai zviedru arodbiedrībām un politiķiem no sirds rūp latviešu, lietuviešu un igauņu celtnieku, mājkalpotāju un zemi kvalificēto darbinieku sadzīves apstākļi un atalgojums? Visticamāk, galvenās viņu rūpes tomēr saistītas ar vietējo iedzīvotāju darba apstākļiem un konkurētspēju darba tirgū. Laikā, kad visās ES dalībvalstīs, tostarp arī Zviedrijā, vēl arvien saglabājas visai augsts bezdarba līmenis, nodarbinātība un darba tirgus aizsardzība neapšaubāmi ir viens no jutīgākajiem jautājumiem. Ir tikai loģiski, ka politiķi to izmanto.
Ciešā simbioze
Vēsts par zviedru celtnieku arodbiedrības Byggnads sākto blokādi, kuras iznākumā apturēta kādas skolas celtniecība Vellingē, pirmajā brīdī, protams, raisa asociācijas ar Laval precedentu. Proti, nu jau aptuveni sešus gadus veco gadījumu, kad zviedru arodbiedrība, vēršoties pret Latvijas uzņēmumu Laval&Partneri, liedza tam iespēju laikus veikt būvdarbus Zviedrijas pilsētā Vaksholmā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.