Tikai šāda attieksme ļāvusi, piemēram, labdarības portāla ziedot.lv izveidotajai pārtikas bankai Paēdušai Latvijai (paedusailatvijai.lv) trūkumā nonākušām Latvijas ģimenēm divu mēnešu laikā izdalīt 33 tonnas pārtikas. Protams, nozīmīgi ir pārtikas ražotāju ziedojumi «graudā», tomēr pienācīgu pārtikas paku no sausajām zupām vai griķiem vien nenokomplektēt, tāpēc jo svarīgi ir tādu «mazo cilvēku» kā es un jūs ziedojumi. Šai sakarā neder atruna, ka es taču maksāju nodokļus, no kuriem tiek uzturēta arī valsts sociālā aprūpe - lai trūcīgie vēršas tur, jo tur ir arī mana palīdzība. Diemžēl krīzes laikā dažādi izņēmuma gadījumi, ka cilvēks nekvalificējas sociālās palīdzības saņemšanai (piemēram, bezdarbnieka pabalsta laiks beidzies, darbu objektīvu iemeslu dēļ šonedēļ vēl atrast neizdosies, bet ēst vajag jau šodien), kļūst par sistēmu un lielā, valstiskā sistēma tai uzlikto ierobežojumu dēļ palīdzēt nevar. Bet es varu. Un tu vari.
Atziņa, ka «nabagi vienmēr ir pie jums», cita starpā nozīmē arī to, ka manai cilvēcībai aizvien tiks uzstādīts «būt vai nebūt» jautājums. Cilvēcība ir pārāk nopietna dzīves daļa, lai to atstātu spontānam jūtu uzplūdumam. Vai līdz ar Jaunā gada salu atsals arī uz Ziemassvētkiem tradicionāli aktīvā atsaucība labdarībai? Ieplānot uzticamai labdarības organizācijai mēnesī astoņus ar pusi latus, kas ir pietiekami ģimenes pārtikas pakas izveidei, nav daudz prasīts. Arī piezvanīt vajadzības gadījumā uz 112, pat ja tas sniegā gulošais ir acīmredzami piedzēries. Tomēr tas var būt izšķirīgi svarīgi, lai pastāvētu cilvēcība.