Apmācības mežā
Sniegainais vējš norimst un atkal uzjundī ar milzu spēku. Saule pazūd un parādās, bet Garkalnes mežs turpina gaudot. Šeit uz treniņiem parasti nāk apmēram 30 organizācijas bezvests.lv dalībnieku - pazudušo cilvēku meklētāju.
Šoreiz viņi tiek apmācīti, kā orientēties mežā. Profesionāls orientēšanās treneris pastāsta galvenos principus, kā pašam meklētājam nepazust mežā, kā saprasties ar kompasu un mācēt lasīt karti. Treniņš rit līdz nakts melnumam, jo pēc orientēšanās mācībām apmācības notiek arī kinologiem.
Meklētāji ikdienā dara katrs savu darbu, strādā savā profesijā. Tomēr jau pēc smiekliem var saprast, ka teju visi cits citu pazīst. Kopējais mērķis - atrast bezvēsts pazudušos - viņiem ļauj vairākas reizes mēnesī satikties. Komandā darbojas profesionāli kinologi. Viņiem ir suņi, kas katrs orientējas savā specifikā - cits atrod pēc pēdām, cits vairāk trenēts uz teritorijas apzināšanu. Izrādās, cilvēka smarža saglabājas apmēram trīs dienu.
Bezvests.lv dibinātājs Aleksandrs Faminskis atzīst, ka suņi meklēšanā ir neatsverams palīgs. Lai darbu padarītu vēl efektīvāku, organizācija plāno iegādāties nelielu helikoptera tipa modeli. «Tas varētu atvieglot cilvēku meklēšanu, jo tajā iebūvētā video kamera spēj uztvert signālu kilometra rādiusā,» A. Faminskis Dienai izrāda aparātu un teic, ka tādā modelī varētu iebūvēt arī sensoru, kas reaģētu uz siltumu.
Atrod tikai 10%
Viens no brīvprātīgajiem Guntis Skrodelis atklāj, ka kopumā izdevies atrast apmēram 10% no pieteiktajiem bezvēsts pazudušajiem. Liela daļa no viņiem vairs nav starp dzīvajiem.
«Ja cilvēks ir miris, viņu atrast ir ļoti grūti. Mēs veidojam ķēdi, laižam pa priekšu suņus. Pēdējais, ko atradām, bija manas darba kolēģes tēvs. Tas izdevās tikai ar otro mēģinājumu, bet diemžēl viņš vairs nebija dzīvs,» stāsta G. Skrodelis un norāda, ka paziņot tuviniekiem par pazudušā nāvi emocionāli ir ļoti smagi. Tajā pašā laikā tas ir vairāk nekā nekas. «Gan no praktiskā, gan no emocionālā viedokļa svarīgi ir atrast arī mirušu. Ja cilvēka mirstīgās atliekas nav atrastas, tuvinieki nevar viņu apglabāt, tāpat nav iespējams pretendēt uz mantojumu vai risināt citus juridiskus jautājumus,» atklāj G. Skrodelis.
Arī pazudušā tuvinieki ir palīgi - jo vairāk cilvēku, jo plašāk var aptvert mežu. «Kad tiek atskārsts, ka ir pazudis cilvēks, tuvinieki parasti nezina, ko darīt. Tajā brīdī mēs iesaistāmies paši un sakām arī tuviniekam, kurp iet, kā rīkoties. Cilvēka pazušanas brīdī galvenais ir savākt informāciju un saorganizēties,» stāsta G. Skrodelis.
Ienaidnieks - laiks
Meklētāja Iveta Gudkova Dienai norāda, ka lielākais ienaidnieks darbā ir laiks. «Visbiežāk līdz mums informācija nonāk pēc vairākām dienām vai nedēļām, un tad jau grūti cerēt uz pozitīvu rezultātu,» viņa teic, secinot, ka cilvēki lielākoties nezina, kā rīkoties un pie kā vērsties tuvinieka pazušanas gadījumā.
Patlaban bezvests.lv mājaslapā meklēšanā izsludināti ap 40 bezvēsts pazudušo. Viņu vidū ir visa vecuma cilvēki - arī bērni. Joprojām meklēšanā atrodas kāda sieviete, kas no mājas izgāja 2002. gadā. Kāds vīrietis no Alūksnes puses tiek meklēts jau no 2005. gada. Tāpat ir vairāki cilvēki, kas pazuduši pēdējos mēnešos.
A. Faminskis atklāj kādu īpatnēju sakritību - diezgan bieži cilvēki pazūd Ādažu poligona teritorijā. «Tur ir tāds kā Bermudu trijstūris. Tajā vietā vairākas reizes esam atraduši pazudušos. Interesanti, ka perimetrs būtībā ir tas pats. Ja vēlreiz kāds no tā rajona zvanīs, tiešām zināsim, kuru vietu ir jāpārmeklē pirmo,» piebilst organizācijas vadītājs.
Sēņotāji un noziedznieki
Cilvēku meklēšana ir Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes nodaļas kompetencē. Drošības nolūkā darbinieki ar Dienu izvēlas runāt anonīmi. «Dažreiz nepieciešams slēpt savu identitāti. Mums taču jāstrādā ar noziedzniekiem un ieslodzītajiem,» skaidro nodaļas darbinieks. Viņš atklāj, ka lielu daļu no uzskaitēs redzamajiem bezvēsts pazudušajiem veido klaiņotāji, kas ātri vien paši piesakās. Daļa ir arī sēņotāji. Turklāt, kā likums, viņi saģērbjas zemes krāsas drēbēs, līdz ar to padarot sarežģītākus meklēšanas darbus.
Tomēr vissmagākie ir gadījumi, kad pazušana tiek saistīta ar aizdomām par kriminālnoziegumu. «Šādas aizdomas parasti rodas, saņemot informāciju no pieteicēja, kā arī aptaujājot lieciniekus. Svarīgi ir arī visi citi apstākļi. Pazīmju ir ļoti daudz, un es to visu negribētu atklāt,» teic policijas darbinieks, norādot, ka arī noziedznieki lasa avīzes.
Izmeklētājs atklāj, ka ziemā pazudušos atrast visgrūtāk. Daudzas atbildes nākot, kad atkūst ledus. «2011. gada beigās Jūrmalā tika nolaupīts kāds uzņēmējs, viņa līķi atrada tikai nākamā gada pavasarī, jo noziedznieki ķermeni bija nogremdējuši dīķī,» atklāj policijas darbinieks. Situācijas ir dažādas. Izmeklētājs stāta arī par gadījumu pirms gada, kad Jēkabpilī tika nogalināta kāda 14 gadu veca pusaudze. Noziegumu pastrādāja viņas draugs, ar ko meitene apmeklējusi vienu draudzi. Puisim likās, ka pusaudze pārāk uzstājīgi vēlas attiecības, tāpēc viņš to nožņaudza. Policija līķi atrada tikai pēc nedēļas zem tilta.