Šīs organizācijas ietvaros nav ierasts piemērot kaut kādas sankcijas šādos gadījumos kādai no dalībvalstīm. Taču mums ir jāsaprot, ka valsts nespēja solidāri uzņemties atbildību par kopējo aizsardzību, kas ir viens no galvenajiem NATO darbības principiem, var novest pie tā, ka citas dalībvalstis izturas rezervēti pret Latvijas vajadzībām, kad mums tādas parādās. Tas attiecas uz mūsu drošības interesēm. Zināms, ka Latvijai ir virkne konkrētu lietu, kas mūs interesē, atrodoties aliansē. Uzskatāms piemērs ir Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzība. To lielā mērā nodrošina, pamatojoties uz citu dalībvalstu dalību ar savām lidmašīnām. Citas valstis var ļoti pamatoti teikt, ka mums arī ir nodokļu maksātāji, mums arī ir ekonomiska rakstura sarežģīti laiki, mēs nevaram jums palīdzēt.
Vai Latvija varētu aizstāt naudas trūkumu, kuras mums objektīvi šajā brīdī nav, ar kāda cita veida ieguldījumu solidaritātē, lielāku atbalstu, padomdevējiem?
Jebkura praktiska darba aktivitāte, dalība operācijās vai padomdevēju nozīmēšana kādā jomā, tas jau arī galu galā maksā naudu. Šobrīd mūsu spalvas spodrina apstāklis, ka Latvija piedalās kopīgajā operācijā Afganistānā ar būtisku karavīru skaitu iepretim mūsu valsts iedzīvotāju skaitam. Tas, ko NATO labprāt sagaidītu no Latvijas, ir, ka mēs viņiem spējam iedot skaidri saprotamu plānu, kā mēs vidējā termiņā atgriežamies pie nopietna aizsardzības spējām veltīta finanšu līmeņa. Ja mums būtu plāns, ko mēs varētu saviem partneriem parādīt. Redziet, šobrīd mums iet grūti, bet tuvākajos gados redzam iespējamu progresu.
ASV un Kanāda aizsardzībai 2010. gadā atvēlēja 5% no IK, Eiropas valstis vidēji - 1,7%. Eiropiešu paļaušanās uz ziemeļamerikāņu vēlmi maksāt par mūsu aizsardzību ir bīstama.
Žurnālists Atis Klimovičs, kurš pašreiz atrodas Afganistānā, paudis, ka šajā valstī ir ļoti daudz ieguldīts, tomēr situācija kļūst nevis labāka, bet sarežģītāka, jo cerība, ka lietas, ko sabiedrotie ienesīs Afganistānā un tas palīdzēs vietējiem cilvēkiem uzlabot dzīvi, īsti nav attaisnojusies. Ja mulla pasaka, ka šajā skolā meitenes neies, tad tur arī neviens neiet. Vai no NATO viedokļa nav tā, ka ir nepieciešams jauns situācijas skaidrojums un jauni mērķi?
Drošības situācija atšķiras no provinces uz provinci. Droši vien atsevišķās vietās ir tā, kā jūs sakāt. Kas attiecas uz NATO lielajiem plāniem, un, kā zināms, ISAAF operācijās piedalās ne tikai NATO dalībvalstis, bet arī virkne valstu, kas atrodas ārpus NATO, tas lielais plāns ir iespējami ātrā laikā nodot atbildību par drošību Afganistānā pašu afgāņu rokās. To, ko birokrātiskā slengā kādreiz sauca par valsts afganizāciju. Tā, lai valsts pati saprot, ka viņa ir atbildīga par to, cik mierīgi ir uz tās ielām un ceļiem un ka valsts attīstība ir pašu rokās. Prezidents Karzajī martā nosauca tās septiņas provinces, kurās tiek uzsākts pārejas periods, kur no starptautiskajiem spēkiem atbildība par drošību tiek nodota afgāņiem. Varētu šķist, ka septiņas provinces nav daudz, bet, ja saprot, ka tajās dzīvo aptuveni 25 procenti no Afganistānas iedzīvotājiem, tas ir ļoti nopietns solis.
Vai bin Ladena likvidēšana varētu paātrināt šo procesu?
Protams, bin Ladens tika uzskatīts kā sava veida simbols starp tām organizācijām un to piekritējiem, kas mēģināja piekopt radikālu cīņas ceļu, izmantojot teroristiskus līdzekļus. Šāda simbola likvidēšana dod triecienu gan konkrēti Al Qaeda organizācijai, gan citiem, kas simpatizē tās metodēm. Ir dzirdēti starptautisko ekspertu viedokļi, ka īstermiņā vienā otrā vietā mēs varētu redzēt terorisma uzliesmojumus, kurus organizētu ne jau organizācijas, bet akli, fanātiski sekotāji, cenšoties atmaksāt sava elka nāvi. Tas nav izslēdzams. Ilgtermiņā raugoties, trieciens starptautiskajiem teroristiem ir izdarīts spēcīgs, un tam varētu būt pozitīvas sekas tajā izpratnē, ka ļaudis, kas šajās organizācijās darbojas, saprot, ka taisnība un atmaksa agri vai vēlu pienāks.
Vai metodes, kas pēdējā laikā redzētas, kā bin Ladena likvidēšana, vienam nemierniekam uzmetot pustonnu smagu bumbu, lai samazinātu iespējas, ka kāds no sabiedroto karavīriem iet bojā, nerāda, ka esam kļuvuši cietāki un stingrāki cīņā pret starptautisko terorismu?
Jāpiekrīt, ka cīņa ir nežēlīga un atsevišķos gadījumos pat bezkompromisa. Operācija pret bin Ladenu bija kā īpaša, individuāla akcija, kas diez vai rada fundamentālu precedentu. Tomēr tā ir jāskata kontekstā ar to, ko šī organizācija un tās vadītāji savā laikā bija izdarījuši pilnīgi nevainīgiem cilvēkiem dažādās pasaules vietās. Darbojoties NATO ietvaros un klausoties tos ziņojumus, ko saņemam videokonferenču veidā no Kabulas, nekas neliecina par to, ka šeit mūsu NATO kopējie militārie pūliņi būtu pielietoti tādā veidā, lai apdraudētu nevainīgus iedzīvotājus. Katrā ziņā tieši pretēji, tiek mēģināts darīt visu, lai nevainīgi cilvēki ciestu pēc iespējas mazāk.