Valsts finansētai veselības aprūpei prasības gadu no gada pieaug, un šobrīd daudzu vajadzību finansēšanai līdzekļu trūkst. Veselības ministrijas (VM) eksperti aprēķinājuši - lai valsts apmaksātu visas veselības aprūpes vajadzības, papildus esošajam veselības aprūpes finansējumam nepieciešami vēl 679 miljoni eiro. 2017. gada budžetā veselības aprūpei premjers Kučinskis sola papildu finansējumu 35 miljonu eiro apmērā. Kopējais šīgada veselības aprūpes budžets ir 713 miljoni eiro plus Eiropas Savienības fondu finansējums. Arī iepriekš katra gada beigās valsts atvēlējusi papildu finansējumu veselībai, bet tas nespēj apmierināt aizvien pieaugošās vajadzības. Ir skaidrs, ka valstij nav kapacitātes turpināt piešķirt līdzekļus no kopējā valsts budžeta. It kā piešķirtie līdzekļi ir daudzi miljoni, bet uz kopējo vajadzību apjoma veselības aprūpē tie izšķīst kā piliens jūrā.
Manuprāt, vienīgais saprātīgais risinājums ir radīt ilgtspējīgu sistēmu, kas pati radīs papildu naudu veselības aprūpes finansēšanai. Šobrīd VM veselības ministra Gunta Belēviča vadībā izskata vairākus iespējamos valsts obligātās veselības apdrošināšanas modeļus, un, visticamāk, jau jūlijā Ministru kabineta rokās būs izšķiršanās par labu vienam no tiem. Jau šobrīd ekspertu aprēķini liecina, ka kopējais ieguvums no šīs sistēmas būtu ap 200-300 miljoniem eiro gadā.
Jaunā modeļa veidošanā svarīgi ir ņemt vērā sabiedrības intereses un neradīt papildu slogu iedzīvotājiem un sabiedrībai kopumā ar jaunu nodokli. Es vēl ceru, ka, valdības ministriem rīkojoties, izdosies panākt nodokļu pārdali makroekonomiskā līmenī, atvēlot veselībai nelielu daļu no sociālā maksājuma un citiem nodokļiem, tādējādi neveidojot jaunu nodokli strādājošajiem un darba devējiem.
Onkoloģijai, hepatītam C, tuberkulozei un citām slimību grupām, veselības aprūpe bērniem, pensionāriem, grūtniecēm un maznodrošinātajiem būtu jānodrošina no valsts budžeta līdzekļiem, savukārt strādājošajiem - no valsts obligātās veselības apdrošināšanas. Sistēmai ir jābūt sociāli taisnīgai, solidārai un ilgtspējīgai. 16 Eiropas valstīs, turklāt arī mums kaimiņos, Lietuvā un Igaunijā, ir daudz labu piemēru, kā šo sistēmu veidot.
Nobeigumā novēlu veselības ministram un VM nebaidīties no izaicinājuma un kopā ar dažādu jomu ekspertiem spert būtiskus soļus pēdējo gadu nopietnākās reformas īstenošanai. Nešaubos, ka arī valsts veselības obligātās apdrošināšanas sistēma Latvijā darbosies ne sliktāk kā mūsu kaimiņos Igaunijā un Lietuvā.
*Latvijas Republikas Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs