Turklāt ir «demokrātiskas un elastīgas cenas». Līdzīgu piedāvājumu interneta sludinājumu portālos ir kā biezs, un šis ir tikai viens no veidiem, kā studentiem izvairīties no kursa darbu un diplomdarbu rakstīšanas, nododot cita autora darbu. Pēdējā laikā aktualizētajās diskusijās akcentēts plaģiātisms pasniedzēju darbos, taču ne mazāk aktuāla «_copy - paste_* kultūra» ir studentu darbos.
Reaģē atšķirīgi
Katru reizi, kad kāds Latvijas Universitātes (LU) students pieķerts plaģiātismā, lēmums par viņa izslēgšanu jāsaskaņo ar studējošo pašpārvaldi. LU Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvaldes vadītāja Madara Henkele stāsta, ka katru gadu nākas izskatīt vismaz vienu vai divus jautājumus, kad students iesniedzis ne gluži paša rakstītu diplomdarbu. Vēl esot studenti, kuriem izdodas nodot plaģiātu un izsprukt nepieķertiem, turklāt mazajos studiju darbos, piemēram, referātos vai esejās, plaģiātismā pieķertajiem studentiem pasniedzēji neprasot piemērot tik bargas sankcijas, tāpēc kopumā varot teikt, ka plaģiātisms ir «ļoti, ļoti liela problēma».
RSU lektors Klāvs Sedlenieks stāsta, ka bieži vien studenti izmanto visprimitīvākos krāpšanās veidus - nodod darbu, ko atraduši meklētājprogrammā Google un vienkārši pārkopējuši. Gudrākie tekstu koriģējot, piemēram, samainot vietām dažas teksta daļas vai arī nomainot dažus vārdus. Vēl studenti mēdzot iesniegt iepriekšējos gados rakstītus vai vortālā atlants.lv iegādātus darbus, pārtulkot un iesniegt kādu ārzemju publikāciju vai arī par savām uzdot domas, kas norakstītas no kādas grāmatas, stāsta augstskolu pārstāvji. Sevišķi plaģiātismam pakļautas sociālās un humanitārās zinātnes. Eksaktajās zinātnēs mācībspēkiem ir vieglāk pamanīt - students ir veicis eksperimentus vai nav.
Augstskolas uz plaģiātismu reaģē atšķirīgi. Dažās pārkāpējus izslēdz, bet citās studenti tik bargu sodu nesaņem. Vidzemes Augstskolas (ViA) Tūrisma organizācijas un vadības bakalaura studiju programmas vadītāja Inese Ebele novērojusi, ka Latvijas augstskolām šajos jautājumos ir atšķirīga izpratne - daudzas pieverot acis uz plaģiātismu, jo nauda to prioritāšu sarakstā ir augstākā vietā nekā akadēmiskā ētika. Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības pārstāve Agnese Kārše skaidro, ka par plaģiātismu var draudēt arī kriminālatbildība, turklāt sankcijas ir bargas - līdz pat triju gadu cietumsodam.
Kopīga datubāze
Lai ar ko noslēgtos pēdējās nedēļās uzvirmojušās diskusijas, vai filozofijas profesori nodarbojušies ar plaģiātismu vai nav, viņiem izdevies dot savu ieguldījumu problēmas aktualizēšanā. Rektoru padomes priekšsēdis Arvīds Barševskis norāda, ka «pēdējie notikumi liek aizdomāties», tāpēc viņš sola aktualizēt diskusiju par plaģiātisma apkarošanas iespējām rektoru padomes līmenī.
Daudzi augstskolu pārstāvji uzsver mācībspēku nozīmi plaģiātisma apkarošanā - ja pasniedzēji studentu darbiem pārskries pāri pa diagonāli, plaģiātisms plauks un zels. Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) uzskata, ka pasniedzējam jāizvēlas inovatīvas pārbaudījumu formas, lai studentiem viņa kursā nav jāraksta referāts pēc referāta, tas arī nepieļautu plaģiātisma iespēju, saka ministres preses pārstāve Agnese Korbe. K. Sedlenieks norāda, ka pasniedzējiem nevajadzētu 10 gadus pēc kārtas studentiem piedāvāt vienus un tos pašus referātu tematus, turklāt kļūda ir piedāvāt arī «ultraplašas tēmas, kurām var visu ko pabāzt apakšā». Pasniedzējiem ir «jāuztrenē acs», lai pamanītu aizdomīgus gadījumus, piemēram, referātā pēkšņi mainās domas izklāsts. Daudzi aizdomīgos teikumus pārbaudot interneta meklētājā un cenšoties būt informēti arī par atlants.lv piedāvājumu. Diplomdarbu izstrādē esot būtiski, lai pasniedzējs kontrolētu darba tapšanu un nepieļautu, ka viņam īsi pirms nodošanas tiek iesniegta darba galīgais variants.
Vairākās augstskolās studentu darbi tiek pārbaudīti ar speciālām datorprogrammām, piemēram, pārbaudot to sakritību ar iepriekš iesniegtajiem darbiem vai internetā pieejamo informāciju, taču augstskolu pārstāvji norāda, ka nepieciešama kopīga datubāze, kurā būtu pieejami visās augstskolās aizstāvētie diplomdarbi. Kamēr tādas nav, ir iespēja nodot vienu un to pašu darbu vairākās augstskolās un tās plaģiātismu var pat nepamanīt. Par gadījumu, kad Rēzeknes Augstskolā tika nodots jau iepriekš ViA aizstāvēts darbs, bet ViA pārstāvji to pamanīja tikai, nejaušības dēļ Diena rakstīja jau teju pirms gada. I. Ebele stāsta, ka tiesībsargājošās iestādes turpina izmeklēt šo gadījumu, bet toreiz aktualizētā nepieciešamība veidot kopīgu datubāzi beidzās ne ar ko. Banku augstskolas rektore Tatjana Volkova norāda, ka iespēja pašlaik apstājusies pie finansējuma trūkuma, jo tai vajadzētu būt valsts finansētai datubāzei. Neesot izslēgta iespēja šim mērķim piesaistīt ES struktūrfondu naudu, taču vēl nekad atsevišķu augstskolu uzsvērtā nepieciešamība pēc šādas datubāzes nav radusi dzirdīgas ausis Izglītības un zinātnes ministrijā. Ventspils Augstskolas rektors Jānis Vucāns pieļauj - ir iespēja iztikt bez kopīgas datubāzes, bet tad katrai augstskolai būtu jāpadara publiska sava studentu darbu datubāze.
M. Henkele norāda - bieži plaģiātisma gadījumi rodas nevis studentu ļaunprātības, bet nezināšanas pēc, jo viņi nesaprot, ka viņiem ir jāatsaucas uz patieso domu autoru, tāpēc vispirms visās programmās vajadzētu skaidrot jaunajiem studentiem, kas ir plaģiātisms un cik bargs sods par to draud. K. Sedlenieks uzskata, ka «plaģiātisma saknes iestiepjas skolā», kur skolotāji pieļauj, ka tiek iesniegti «copy-paste» rakstu darbi, kas atrasti, pāris minūtes pasērfojot internetā, tāpēc plaģiātisma jautājuma nopietnība bērniem jāizskaidro jau skolas solā.
*nokopēt un ielīmēt (datortermins)