Diena jau vēstīja - ministrijas papildus pieprasījušas jau vairāk nekā 600 miljonu latu, tomēr gan premjers Valdis Dombrovskis, gan Finanšu ministrija ir norādījusi, ka šos pieprasījumus nebūs iespējams apmierināt, lielākā daļa naudas tiks prioritārajām vajadzībām.
Tiesa, kā Dienai norādīja Pārresoru koordinācijas centra pārstāve Elīna Krūzkopa, konkrētāku lēmumu par to, cik lieli papildu līdzekļi būs pieejami valsts budžeta tēriņiem un kādām nozarēm tie varētu tikt sadalīti, varētu pieņemt tikai šodienas valdības sēdē. Lemjot par budžetu, valdība solījusi ņemt vērā arī Finanšu ministrijas prognozes par valsts ekonomisko attīstību un budžeta izpildi trīs gadu periodam, viņa norādīja.
Prioritātes nemainīs
Labklājības ministres Ilzes Viņķeles pārstāve Marta Krivade Dienai norādīja, ka Labklājības ministrija (LM) savus priekšlikumus jau sākotnēji izstrādājusi, rēķinoties ar to, ka budžetā pieejamo papildu līdzekļu apjoms veidos tikai aptuveni 50-60 miljonu latu. «Tāpēc arī pašlaik ministrija izvirzītās prioritātes nav mainījusi,» viņa paskaidroja, norādot, ka ministrijas piedāvājums paredz koncentrēt resursus vienam mērķim - sabiedrības nevienlīdzības mazināšanai.
LM nākamā gada budžets paredzēja papildu izdevumu pieaugumu par 37,8 miljoniem latu. No tiem 9,42 miljonus latu paredzēts izmantot cilvēku ar invaliditāti materiālā stāvokļa uzlabošanai, 17,98 miljonus latu - ģimenēm ar bērniem paredzētā bērnu kopšanas pabalsta palielināšanai, 9,28 miljonus latu - cilvēku ar invaliditāti mobilitātes veicināšanai, bet vēl 1,09 miljonus latu - cilvēku ar garīgās veselības rakstura traucējumiem aprūpei valsts sociālās aprūpes centros.
Medicīnā uzsvars uz algām
Veselības ministrija (VM), kas sākotnēji bija aprēķinājusi, ka tai no nākamā gada budžeta būtu nepieciešami papildu 66 miljoni latu, norāda, ka, ņemot vērā ierobežotās budžeta tēriņu palielinājuma iespējas, kā prioritātes ir izvēlētas veselības nozarē strādājošo atalgojuma palielināšana, valsts finansēto ārstniecības tarifu palielināšana, kā arī kompensējamo medikamentu finansējuma palielināšana.
«Saistībā ar minimālās algas izmaiņām veselības nozarē ir jāpalielina atalgojums darbiniekiem ar zemāko atalgojumu, bet vienlaikus mums jārūpējas arī par to, lai arī mazliet augstāk atalgotu darbinieku algas paaugstinātos - jo nevaram pieļaut situāciju, piemēram, ka medicīnas māsu atalgojums izlīdzinātos ar sanitāru atalgojumu,» skaidro VM Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Pole. Pēc viņas teiktā, kopumā veselības nozares darbinieku atalgojuma palielināšanai plānots izmantot ap 25 miljoniem latu, un šie tēriņi ir lielākā daļa no ministrijas lūgtā papildu finansējuma. Vēl aptuveni astoņus miljonus latu vajadzēs medicīnas pakalpojumu tarifu paaugstināšanai, norāda E. Pole, uzsverot, ka runa ir par tarifiem, kurus finansē valsts, tāpēc to paaugstināšana neskars pacientus. Savukārt nepieciešamais finansējums valsts kompensējamiem medikamentiem pagaidām vēl tiek precizēts.
Lauvas tiesa autoceļiem
Arī Satiksmes ministrija (SM) norāda, ka, par spīti pieticīgajām nākamā gada budžeta iespējām, tā nav mainījusi savas prioritātes un nākamajā gada budžetā lielāko daļu papildu līdzekļu pieprasa autoceļu sakārtošanai. Kopumā SM lūgtais papildu finansējuma apjoms ir 33,9 miljoni latu, norāda SM pārstāvis Rolands Rumba, piebilstot, ka lielākā daļa no papildfinansējuma - 28,9 miljoni latu - paredzēta autoceļu sakārtošanai. Vēl papildu finansējums nepieciešams arī autoceļu būvniecības kvalitātes vadības uzlabošanai, kā arī lai izstrādātu un ieviestu transporta enerģētikas un elektromobilitātes jautājumu politiku. Papildus nepieciešams finansējums arī ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīklam, universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu kompensēšanai, Rail Baltica II kopuzņēmuma izveides līdzdalībai, kā arī Latvijas pastam saistībā ar eiro ieviešanu, norāda SM pārstāvis.