Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 25. decembris
Stella, Larisa

Dalīs naudu mediķiem, pabalstiem, ceļiem

Nākamā gada budžetā pieejamo papildu finansējumu, kura apjoms pašreiz tiek lēsts aptuveni 50-60 miljonu apjomā, valdībai, visticamāk, būs jāsadala medicīnas darbinieku atalgojumam un kompensējamo medikamentu apmaksai, autoceļu remontiem, kā arī sabiedrības mazāk aizsargāto grupu pabalstiem. Tiesa, Dienas aplēses liecina, ka arī šīm vajadzībām, kuras valdība vairākkārt ir atzinusi par prioritārām, līdzekļu var nepietikt, jo kopumā atbildīgās ministrijas vēlas mazliet vairāk nekā 100 miljonu latu.

Diena jau vēstīja - ministrijas papildus pieprasījušas jau vairāk nekā 600 miljonu latu, tomēr gan premjers Valdis Dombrovskis, gan Finanšu ministrija ir norādījusi, ka šos pieprasījumus nebūs iespējams apmierināt, lielākā daļa naudas tiks prioritārajām vajadzībām.

Tiesa, kā Dienai norādīja Pārresoru koordinācijas centra pārstāve Elīna Krūzkopa, konkrētāku lēmumu par to, cik lieli papildu līdzekļi būs pieejami valsts budžeta tēriņiem un kādām nozarēm tie varētu tikt sadalīti, varētu pieņemt tikai šodienas valdības sēdē. Lemjot par budžetu, valdība solījusi ņemt vērā arī Finanšu ministrijas prognozes par valsts ekonomisko attīstību un budžeta izpildi trīs gadu periodam, viņa norādīja.

Prioritātes nemainīs

Labklājības ministres Ilzes Viņķeles pārstāve Marta Krivade Dienai norādīja, ka Labklājības ministrija (LM) savus priekšlikumus jau sākotnēji izstrādājusi, rēķinoties ar to, ka budžetā pieejamo papildu līdzekļu apjoms veidos tikai aptuveni 50-60 miljonu latu. «Tāpēc arī pašlaik ministrija izvirzītās prioritātes nav mainījusi,» viņa paskaidroja, norādot, ka ministrijas piedāvājums paredz koncentrēt resursus vienam mērķim - sabiedrības nevienlīdzības mazināšanai.

LM nākamā gada budžets paredzēja papildu izdevumu pieaugumu par 37,8 miljoniem latu. No tiem 9,42 miljonus latu paredzēts izmantot cilvēku ar invaliditāti materiālā stāvokļa uzlabošanai, 17,98 miljonus latu - ģimenēm ar bērniem paredzētā bērnu kopšanas pabalsta palielināšanai, 9,28 miljonus latu - cilvēku ar invaliditāti mobilitātes veicināšanai, bet vēl 1,09 miljonus latu - cilvēku ar garīgās veselības rakstura traucējumiem aprūpei valsts sociālās aprūpes centros.

Medicīnā uzsvars uz algām

Veselības ministrija (VM), kas sākotnēji bija aprēķinājusi, ka tai no nākamā gada budžeta būtu nepieciešami papildu 66 miljoni latu, norāda, ka, ņemot vērā ierobežotās budžeta tēriņu palielinājuma iespējas, kā prioritātes ir izvēlētas veselības nozarē strādājošo atalgojuma palielināšana, valsts finansēto ārstniecības tarifu palielināšana, kā arī kompensējamo medikamentu finansējuma palielināšana.

«Saistībā ar minimālās algas izmaiņām veselības nozarē ir jāpalielina atalgojums darbiniekiem ar zemāko atalgojumu, bet vienlaikus mums jārūpējas arī par to, lai arī mazliet augstāk atalgotu darbinieku algas paaugstinātos - jo nevaram pieļaut situāciju, piemēram, ka medicīnas māsu atalgojums izlīdzinātos ar sanitāru atalgojumu,» skaidro VM Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Pole. Pēc viņas teiktā, kopumā veselības nozares darbinieku atalgojuma palielināšanai plānots izmantot ap 25 miljoniem latu, un šie tēriņi ir lielākā daļa no ministrijas lūgtā papildu finansējuma. Vēl aptuveni astoņus miljonus latu vajadzēs medicīnas pakalpojumu tarifu paaugstināšanai, norāda E. Pole, uzsverot, ka runa ir par tarifiem, kurus finansē valsts, tāpēc to paaugstināšana neskars pacientus. Savukārt nepieciešamais finansējums valsts kompensējamiem medikamentiem pagaidām vēl tiek precizēts.

Lauvas tiesa autoceļiem

Arī Satiksmes ministrija (SM) norāda, ka, par spīti pieticīgajām nākamā gada budžeta iespējām, tā nav mainījusi savas prioritātes un nākamajā gada budžetā lielāko daļu papildu līdzekļu pieprasa autoceļu sakārtošanai. Kopumā SM lūgtais papildu finansējuma apjoms ir 33,9 miljoni latu, norāda SM pārstāvis Rolands Rumba, piebilstot, ka lielākā daļa no papildfinansējuma - 28,9 miljoni latu - paredzēta autoceļu sakārtošanai. Vēl papildu finansējums nepieciešams arī autoceļu būvniecības kvalitātes vadības uzlabošanai, kā arī lai izstrādātu un ieviestu transporta enerģētikas un elektromobilitātes jautājumu politiku. Papildus nepieciešams finansējums arī ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīklam, universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu kompensēšanai, Rail Baltica II kopuzņēmuma izveides līdzdalībai, kā arī Latvijas pastam saistībā ar eiro ieviešanu, norāda SM pārstāvis.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?