«Labākajās skolās slodze ir milzīga, no tā ir neiespējami izvairīties,» Daniela saka. Iepriekš viņa mācījusies Rīgas Angļu ģimnāzijā. Pamatskolā bija vieglāk, taču meitene tāpat mācījusies vēlu vakaros, jo paralēli gāja mūzikas skolā, kur arī bija savi mājasdarbi. «Dzīvoju netālu no Jūrmalas, transportā īsti pamācīties nevar, un, ja pēc stundām vēl ir kādi pulciņi vai nodarbes, tad slodze ir ļoti nogurdinoša un laika ir maz. Vakaros jāparunājas arī ar vecākiem. Visgrūtāk ir tiem, kas aizraujas ar kādu sporta veidu un brauc uz treniņnometnēm, tad viss atkarīgs no skolotāja atsaucības un paša skolēna attieksmes,» Daniela stāsta. Viņa pati ārpus skolas dzied vokālajā studijā un darbojas Rīgas Skolēnu domē. Mājasdarbiem katru dienu viņa velta vismaz stundu vai vairāk. Ir arī ārpusklases lasīšana, kurā kāda grāmata jāizlasa no skolas brīvajā laikā. Tiesa, 10. klasē vēl nav jāraksta zinātniski pētnieciskais darbs, tikai jāsāk domāt par tā tēmu.
«Mums skolā vidusskolēniem ir 40 minūšu garais starpbrīdis,» Daniela saka un stāsta, ka tad var paspēt gan izdarīt mājās nepaspēto, gan pakonsultēties par nesaprastajiem mājasdarbiem kā ar klasesbiedriem, tā arī ar skolotājiem. Pedagogi esot atsaucīgi un saprotoši. Ir gadījies, ka kāds mājās neuzdod daudz, ja klase ļoti labi strādājusi stundā, vai arī ļauj mājasdarbu atrādīt vēlāk, ja pamatotu iemeslu dēļ tas nav paveikts uz attiecīgo stundu. Daniela arī pozitīvi vērtē skolas praksi jau gada sākumā skolēniem izsūtīt kontroldarbu grafiku - tas ļauj mācīšanos sabalansēt un pie tās ķerties laicīgāk.
Jautāta, kā būtu ar dažās ārvalstīs īstenoto pieeju, kad skolēniem mājasdarbu nav vispār, Daniela saka: «Tad mēs pavadītu vairāk laika skolā un mācību gads būtu garāks. Bet skolēniem brīvlaiki patīk. Ja būtu izvēle - pildi mājasdarbus vai zaudē daļu no brīvlaika - es laikam izvēlētos pirmo.»