Opozīcijas līderi pirmdien uzsvēra, ka vēlas atgriezties pie 2004. gada konstitūcijas, kas samazinātu prezidenta pilnvaras. Tikmēr Krievija asi kritizēja Ukrainas opozicionārus, aicinot pārstāt izvirzīt ultimātus. «Mēs sagaidām, ka Ukrainas opozīcija izvairīsies no draudiem un ultimātiem un vienosies dialogā ar varu, lai atrastu konstitucionālu izeju no valsti pārņēmušās nopietnās krīzes,» Krievijas Ārlietu ministriju citēja NEWSru.com.
Lielākās opozīcijas partijas Batkivščina (Tēvzeme) līderis Arsēnijs Jaceņuks paziņoja, ka konstitūcijas maiņa «atceltu prezidenta diktatorisko varu un nodotu tiesības pārvaldīt valsti Ukrainas iedzīvotāju rokās», citēja ziņu aģentūra AP. Iespējamās izmaiņas parlamentā iecerēts apspriest otrdien. «Parlamentam jāatrisina šī varas krīze. Vienīgais veids, kā to izdarīt, ir atjaunot Ukrainā konstitucionālo kārtību un atgriezties pie 2004. gada konstitūcijas,» uzsvēra A. Jaceņuks.
V. Janukovičs, nākot pie varas, 2010. gadā anulēja 2004. gadā pieņemto konstitūciju, kas ierobežo prezidenta pilnvaras.
Ukrainas opozicionāri aicinājuši Rietumus darboties kā starpniekus sarunās ar V. Janukoviču, lai tādējādi izvairītos no «pārpratumiem».
Pirmdien laikraksts The Wall Street Journal ziņoja, ka Eiropas Savienība (ES) un ASV strādā pie palīdzības programmas Ukrainai. Tā būs īstermiņa finansiāla palīdzība, lai palīdzētu parādos slīgstošajai Ukrainai.
Protesti Ukrainu pārņēma novembrī, kad V. Janukovičs atteicās parakstīt brīvās tirdzniecības un asociācijas līgumu ar ES, tā vietā dodot priekšroku ciešākai sadarbībai ar Krieviju, kas solīja 15 miljardu dolāru aizdevumu. Tagad Krievija kavē kārtējā aizdevuma izmaksu, norādot, ka lēmumu par to pieņems tad, kad prezidents amatā būs iecēlis pagājušajā nedēļā atstādinātā premjera Mikolas Azarova pēcteci.