Kā žurnālistus vakar informēja jaunā sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācijas izstrādes projekta vadītāja Zane Čulkstēna, vērtējot LTV1 un LTV7 saturu, patlaban šajos kanālos pietrūkst raidījumu bērniem, pusaudžiem un jauniešiem, raidījumu par zinātni, vēsturi, izglītību un kultūru, kā arī raidījumu ģimenēm un mazākumtautībām. Arī Latvijas Radio (LR) esot pārāk maz raidījumu bērniem un jauniešiem.
Z. Čulkstēna stāstīja, ka NEPLP jaunā sabiedriskā elektroniskā medija satura stratēģijā iesaka LTV1 un LR Pirmo kanālu (LR1) pozicionēt kā nacionālos kanālus, kuros ir īsā formātā piedāvāta informācija par visu - ziņas, apskati, nacionāla mēroga notikumi (arī sports) un izklaide. Turpretī LTV7 un atsevišķi izveidotu radio staciju rosināts pozicionēt kā interešu kanālus, kuros būtu informatīvi analītiski raidījumi, raidījumi par kultūru, vēsturi, izglītību un dzīvesstilu. Pēc Z. Čulkstēnas sacītā, LTV7 ir labas iespējas piesaistīt gados jaunāku auditoriju. To apliecinot aptaujas un fokusa grupas - tajās secināts, ka jauniešu auditoriju LTV7 vairāk uzrunā nevis sporta pārraides, bet dokumentālās filmas.
Jaunā sabiedriskā elektroniskā medija satura stratēģija paredz līdz 2015. gadam Latvijas Televīzijā palielināt ziņu un informatīvi analītisko raidījumu skaitu līdz 25%, raidījumu skaitu par izglītību un zinātni - līdz 10%, par kultūru - līdz 8%, bet raidījumu skaitu jauniešiem un bērniem - līdz 8%. Savukārt LR ziņu un informatīvi analītisko raidījumu skaits līdz 2015. gadam paliks nemainīgs 25% apmērā, raidījumu skaits par izglītību un zinātni palielināsies līdz 10%, par kultūru - līdz 11%, bet raidījumu skaits jauniešiem un bērniem - līdz 2%.
NEPLP loceklis Gints Grūbe uzsvēra, ka jaunā sabiedriskā elektroniskā medija satura stratēģija paredz uz pusi palielināt oriģinālo raidījumu skaitu, kam būs nepieciešams vairāk finansējuma, taču viņš neprecizēja, cik daudz. Viņš norādīja, ka atsevišķa sabiedrisko mediju radīta informācija varētu tikt izdota arī iespiestā formātā. «Fokusa grupā diskutējām par kultūru sabiedriskajos medijos un secinājām, ka viena no platformām, kurā darbojas sabiedriskais medijs, varētu būt preses izdevums, ja vien ir zināma sabiedrības daļa, kurai ir nepieciešamība pēc šāda izdevuma,» teica G. Grūbe.
Kā liecina uzņēmuma Factum veiktā aptauja, 97% cilvēku Latvijā sabiedriskajā medijā visvairāk interesē jaunākās ziņas un informācija par aktualitātēm. Taču LTV ziņu apjoms ir tikai 6% no kopējā raidlaika, savukārt, piemēram, Somijas sabiedriskajā medijā tas ir 16%. Arī informatīvi analītiskie un dokumentālie raidījumi apjoma ziņā krietni atpaliek.
Nozare.lv