Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 25. decembris
Stella, Larisa

Darba tirgū ne visi ir vajadzīgi

Būtiska iezīme, kas raksturo Latvijas darba tirgu, ir tā izteiktais neviendabīgums. Proti, Lielrīgas reģionā, kur ir 67% no visām valstī pieejamajām darba vietām, lielākā problēma ir darbinieku trūkums, bet Latgalē daudzviet bezdarba līmenis pārsniedz 20%.

Vēl viena disporporcija vērojama darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma attiecībās - ir speciālisti, kuru darba tirgū trūkst, viņus pārpērk, viņiem par darbu pārmaksā, un ir cilvēki, kuri savu zemo prasmju dēļ darba tirgū nav pieprasīti un gandrīz neviens darba devējs nealkst šos cilvēkus ņemt darbā. Latvijas darba tirgū nevis vispār trūkst darba vietu, bet tās trūkst konkrētos reģionos, un mūsu valstī nevis vispār ir augsts bezdarbs, bet tas ir augsts tai darba meklētāju kategorijai, kuras piedāvātās prasmes neatbilst pieprasījumam, tāpat nevis vispār trūkst darbinieku, bet trūkst speciālistu ar noteiktām, patlaban darba tirgū pieprasītām prasmēm.

Atražo zemas prasmes

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzsver, ka viena no lielākajām problēmām ir, ka darba meklētājus kopumā raksturo zemas prasmes un zema spēja pielāgoties pārmaiņām. Situāciju saskaņā ar ministra teikto saasina tas, ka strauji mainās nodarbinātības raksturs - roku darbs aizvien samazinās, ienāk automatizācija, kas jau prasa daudz augstāku izglītības līmeni un prasmes. Ekonomikas ministrijas (EM) pētījumā par darba tirgus prognozēm norādīts: «Pastāv risks, ka daļa no esošajiem bezdarbniekiem ilgstoši nevarēs atrast darbu un nākotnē bezdarbs var kļūt par izteikti strukturālu parādību, jo nozares, kas ātrāk atgūstas no krīzes, nav tās pašas, kurās bija vakances pirms krīzes un kurās cilvēki zaudēja darbu krīzes laikā.»

Pašlaik saskaņā ar EM datiem mazkvalificētu cilvēku «pārpalikums» darba tirgū ir ap 82 000, savukārt speciālistu ar vidējo profesionālo izglītību iztrūkums ir ap 30 000.

A. Ašeradens kā vienu no problēmas cēloņiem min to, ka «izglītības sistēma pazaudējusi interesi par darba tirgus attīstību. Ir cilvēki bez darba, bet viņi nevienam nav vajadzīgi. Diemžēl izglītības sistēma šīs zemās prasmes atražo, viena trešā daļa vidusskolēnu pēc vidusskolas absolvēšanas augstskolā neiestājas». Ministrs uzsver, ka jaunietis, kuram ir tikai vispārējā vidējā izglītība, faktiski, pastāvot pašreizējam darba tirgus pieprasījumam, nav nodarbināms. Mērķis ir panākt, lai 95% vidusskolas absolventu iestājas augstskolā. Tas būtu panākams, izvirzot daudz stingrākus kritērijus uzņemšanai vidusskolā, bet pārējiem jauniešiem pēc pamatskolas mācības būtu jāturpina profesionālās izglītības iestādēs. Patlaban, kā liecina EM dati, absolūtajos skaitļos lielākā daļa bezdarbnieku ir tieši ar vispārējo vidējo izglītību.

Kritērijs - rezultāti

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis norāda, ka sākt varētu ar ģimnāzijām, kur turpmāk galvenais kritērijs varētu būt tikai mācību sasniegumi un eksāmenu rezultāti, nevis skolēnu skaits klasē. «Vēl joprojām sabiedrībā dzīvi ir stereotipi par padomju laika «profenēm», tāpēc daudzi vecāki nemudina savus bērnus uz tām doties. Taču profesionālās izglītības iestādes ļoti mainījušās, tās ir moderni aprīkotas un liela daļa mācību notiek uzņēmumos, reālā darba vidē. Jāteic, ka skolēnu došanos uz profesionālās izglītības iestādēm bremzē arī pašvaldības, jo tām pieder vidusskolas un tās ir ieinteresētas nodrošināt vidusskolās pietiekamu skaitu skolēnu, neuztraucoties par to, kas ar šiem jauniešiem notiek pēc absolvēšanas, vai visi būs spējīgi iestāties augstskolā,» situāciju raksturo K. Šadurskis. Jāteic, ka situācijas risināšanai izveidota tā sauktā ministru padome, kurā ietilpst ekonomikas ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, kā arī labklājības ministrs. Tās uzdevums ir izstrādāt risinājumus, lai pēc iespējas samazinātu to jauniešu skaitu, kuri darba tirgū ienāk bez noteiktas profesijas un prasmēm.

Trīs nozares

Runājot par otru darba tirgus problēmu - darbaspēka trūkumu, jāteic, ka saskaņā ar EM izstrādātajām darba tirgus prognozēm vairāk nekā trīs ceturtdaļas no visa darbaspēka pieprasījuma pieauguma līdz 2022. gadam veidos trīs nozares - apstrādes rūpniecība, tirdzniecība un komercpakalpojumi. Būtiskākais darbaspēka pieprasījuma samazinājums sagaidāms pēc mazkvalificētā darbaspēka - līdz 2030. gadam darbavietu skaits ar zemām prasībām pēc izglītības samazināsies gandrīz par vienu piekto daļu, teikts pētījumā.

Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš, raksturojot situāciju nozarē, teic, ka patiešām visvairāk pietrūkst vidējās kvalifikācijas strādnieku, kā arī inženierzinātniskā personāla ar koledžas izglītību. Pašlaik nozarē ir līdz pat 20% vakanču. «Esmu daudz braukājis pa profesionālajām skolām un varu teikt, ka tās ir tiešām labā līmenī. Jaunieši, kas izvēlēsies mācīties attiecīgajā specialitātē vai nu profesionālajā skolā, vai koledžā, mūsu nozares uzņēmumos atradīs labi atalgotu darbu. Nākotnē samazinās pieprasījums pēc palīgstrādniekiem un citiem mazkvalificētu darbu veicējiem,» situāciju raksturo V. Rantiņš.

EM prognozēm piekrīt arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras izglītības un nodarbinātības eksperte Katrīna Zariņa, kas teic, ka, «runājot ar uzņēmējiem, redzams, ka visvairāk trūkst speciālistu apstrādes rūpniecībā, taču nevis roku darba veicēju, bet speciālistu, kas prot apieties ar modernu tehniku». Savukārt nākotnē tās profesijas, kur visvairāk trūks darbinieku, pēc K. Zariņas teiktā, būs informācijas tehnoloģiju speciālisti, elektrotehnikas speciālisti, kā arī inženieri. K. Zariņa uzsver, lai situācija mainītos, pēc iespējas ātrāk vidusskolās jāievieš obligātie eksāmeni eksaktajās zinātnēs. Savukārt, lai mudinātu skolēnus, kuri nedomā par studijām, doties uz profesionālās izglītības iestādēm, būtu nepieciešams daudz lielāku uzmanību pievērst karjeras izglītībai.

Gan A. Ašeradens, gan K. Šadurskis, runājot par strādājošo prasmju paaugstināšanu un mūžizglītību, min, ka nopietni būtu jāapsver nodokļu atvieglojumi tiem darba devējiem, kuri investē savu darbinieku izglītībā, piemēram, apmaksājot augstākās izglītības ieguvi vai dažādus kursus un seminārus. Daudz rezervētāka gan ir Finanšu ministrija. Tās pārstāvis Aleksis Jarockis norāda, ka šāds priekšlikums būtu rūpīgi jāizdiskutē un runa varētu būt par izglītības ieguvi profesijās, kur darbinieku trūkst, jo šādi nodokļu atvieglojumi pastāvēja pirms krīzes un, kā min A. Jarockis, pieredze liecina, ka pārsvarā par uzņēmumu naudu izglītība tika iegūta humanitārajās un sociālajās zinībās, kurās vērojama darbinieku pārprodukcija. Lai no tā izvairītos, runa varētu būt vienīgi par atsevišķu profesiju, kuru darba tirgū trūkst, apguvi.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Latvijas darba tirgus 2015. gadā

Nodarbināto skaits: 896 000
Bezdarba līmenis: 9,9%
Darba meklētāju skaits: 98 200
Jauniešu bezdarba līmenis:13,8% no kopējā darba meklētāju skaita
64% jauniešu bezdarbnieku nebija nekādas kvalifikācijas
Augstas kvalifikācijas profesijās nodarbināto skaits ir 40% no visiem nodarbinātajiem
Aptuveni 50% nodarbināto strādā vidējas kvalifikācijas profesijās
Absolūtajos skaitļos lielākais skaits bezdarbnieku ir ar vispārējo vidējo izglītību
Darbaspēka pārpalikums mazkvalificētos darbos: 82 000
Darbaspēka iztrūkums ar vidējo profesionālo izglītību: 30 000
Avots: EM

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?