Iespēja dzīvot uz vietas labiekārtotā mājā. Alkohola lietotājus, lūdzu, neatsaukties» - tie ir tikai daži no sludinājumiem vakanču portālos, kur vārda tiešā nozīmē izmisuši lauksaimnieki meklē strādniekus.
Dienas aptaujātie zemnieki teic, ka situācija ar darbaspēka pieejamību ir ļoti slikta, neraugoties uz to, ka algas ir visnotaļ konkurētspējīgas un vairums saimniecību darbiniekiem arī piedāvā bezmaksas dzīvošanu, pašiem strādniekiem jāmaksā tikai par elektrību un apkuri. Lauksaimnieki atzīst, ka darbaspēka trūkums jau sāk negatīvi ietekmēt biznesu, jo nevar paplašināties, ja trūkst strādnieku.
Pieprasītie slaucēji
Tā, piemēram, saimniecība Vārpa Tukuma novada Sēmes pagastā, kurai pieder ferma ar 300 slaucamām govīm, ļoti meklē slaucējus. Uzņēmuma valdes loceklis Linards Selivanovičs stāsta, ka piedāvātais atalgojums ir 50 eiro dienā, tiek piešķirts gan atvaļinājums, gan divas brīvdienas nedēļā, jo ir maiņu darbs. Tāpat tiek piedāvāta bezmaksas dzīvošana, kur jānorēķinās tikai par elektrību un malkas apkuri. Tomēr pagaidām vēl divas slaucēju vakances ir brīvas. «Ja pirms pāris gadiem, ievietojot sludinājumu, bija septiņi astoņi zvani dienā, tad pašlaik tikai viens vai divi. Turklāt ne visi zvanītāji ir nopietni izskatāmi kandidāti, ir cilvēki, kurus mēs negribam ņemt darbā, jo nav pārliecības, ka darbu izdarīs atbildīgi un nepazudīs pēc pirmās saņemtās algas,» situāciju raksturo L. Selivanovičs. Viņš arī atzīst, ka, iespējams, sludinājumā nevajadzēja norādīt, ka meklē slaucējus, kas «ir drusku kā lamu vārds, bet to nosaukt kaut kā smalkāk, piemēram, par slaukšanas operatoriem, jo pamēģiniet jauniem čaļiem, kas par tādu pašu atalgojumu strādā būvlaukumā, piedāvāt strādāt par slaucējiem. Tas vārds «slaucējs» rada priekšstatu par padomju laikiem un daudzus atbaida.»
Līdzīgs stāsts ir arī zemnieku saimniecībai Papardītes, kas atrodas Dagdas novada Ķepovas pagastā. Papardīšu īpašnieks Oskars Mizāns stāsta, ka viņiem ir 40 govju un par to slaukšanu 50 eiro dienā nepiedāvā, taču vairāk par minimālo algu gan. «Pagaidām mums slaucējus nav izdevies atrast. Iespējams, šķērslis ir tas, ka mēs meklējam darbinieku ģimeni. Bez darbiniekiem ir ļoti grūti, mēs ar sievu ceļamies ap pieciem no rīta un ejam gulēt ap vieniem naktī. Mēs arī ilgi bez palīgiem tādā režīmā neizturēsim,» bilst zemnieks.
Arī Dāboliņu ģimene, kas saimnieko fermā Ausmas, kurā ir 40 govju, un nodarbina divus strādniekus, teic, ka atrast kārtīgu un atbildīgu darbinieku ir grūti. Jaunais saimnieks Jānis bilst - lai gan saimniecība pastāv jau 24 gadus, tomēr vēl neviens strādnieks nav noturējies tik ilgi, lai pienāktos atvaļinājums. Saimniece Ieva stāsta, ka bijuši gadījumi, kad slaucēja vakarā atsūta īsziņu - no rītdienas vairāk darbā nebūšu un govis neslaukšu. Tiesa, pēc kāda laika tā pati slaucēja atkal lūdz, lai ņem no jauna darbā. «Mums viena slaucēja trīs reizes gājusi prom un atkal atgriezusies. Tā kā darbiniekus dabūt nevar, tad pieņemam vien atkal darbā,» atzīst saimniece. Savukārt saimnieks Aldis smej, ka «pie mums īslaicīgi strādājusi vai puse Latvijas, bijuši strādnieki gan no Latgales, gan Kurzemes. Daži bijuši laimes meklētāji, citiem problēmas ar alkoholu, vēl daļai lauku darbi šķituši par grūtu.» Jāteic, ka fermā ir maiņu darbs - divas dienas strādā, divas brīvas. Jānis stāsta, ka ikvienai dienai sarakstīts izdarāmo darbu apjoms, un «tie nav nepaveicami darbi, visu mierīgi var paveikt. Taču cilvēkiem vispār nav atbildības sajūtas.» Taujāts par algu, Jānis teic, ka maksāts tiek par padarīto, līdz ar to var būt tā, ka vienam knapi sanāk minimālā alga, cits var nopelnīt 700 eiro un vairāk.
Problēmas ar disciplīnu
To, ka sociālie pabalsti apgrūtina cilvēku iekļaušanos darba tirgū, jo viņiem trūkst motivācijas, norāda Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Preiļu filiāles vadītāja Vija Jakimova. «Aprīlī mums bija akcija Darbs laukos, kur piedalījās 12 lauksaimniecības uzņēmumu. Apmeklētāju un interesentu bija ap 30, lai gan reģistrēto bezdarbnieku mums ir ap 3000. Cik man zināms, neviens līgums noslēgts netika. Tomēr tādi pasākumi noteikti jārīko arī turpmāk,» stāsta V. Jakimova. Viņa arī min, ka lielās saimniecības maksā Latgales apstākļiem labu algu. «Mums, piemēram, ir zemnieku saimniecība Strēļi, kas arī ar NVA starpniecību meklēja strādniekus, piedāvājot 700 eiro lielu algu. Cik zinu, Strēļiem izdevies atrast darbinieku. Daudziem bezdarbniekiem nemaz negribas strādāt, viņiem ir problēmas ar disciplīnu. Taču govs jāslauc un siens jāvāc tad, kad tas ir vajadzīgs, neatkarīgi no tā - gribas vai ne. Citiem strādniekiem atkal pietiek tikai ar haltūrām, un viņi tādu katras dienas darbu nemaz negrib,» situāciju raksturo V. Jakimova un uzver, ka trūkumi piemīt arī darba devējiem - gadās, ka darbiniekus zemnieku saimniecībās grib nodarbināt neoficiāli, bez līgumiem.
Taujāta, vai bezmaksas dzīvošana darba vietā varētu būt motivācija strādāšanai, V. Jakimova teic, ka vienīgi jauniešiem. «Cilvēki, neraugoties uz visiem mobilitātes pabalstiem, nemaz nav tik mobili, un kaut kur pārcelties viņiem nav viegli. Turklāt daudziem ir piemājas saimniecības, kuras tie nevēlas atstāt,» stāsta filiāles vadītāja. Viņa arī piebilst, ka darbs lauksaimniecībā ir fiziski smags un gados vecākiem bezdarbniekiem tas var būt par grūtu, jo daudziem ir veselības problēmas. Tomēr daudzi zemnieki vairs vārdam «bezdarbnieks» neuzticas.
Darbu nemaz nevajag
Arī NVA Saldus novada filiāles vadītāja Inta Briede teic, ka daudzi nevēlas pārcelties uz dzīvi saimnieku piedāvātajā mājoklī, jo nevēlas atstāt to mazumiņu, kas viņiem ir. I. Briede norāda, ka tam, kādēļ cilvēki nevēlas iet strādāt lauksaimniecībā, ir vesela cēloņu buķete. «Jo cilvēks ilgāk ir bez darba, jo lielākas prasības pret potenciālo darbu un darba devēju. Cilvēks pieradis dzīvot, kā pašam patīk. Mums netrūkst darbinieku, kas par 150 eiro grib strādāt pagaidu sabiedriskos darbus pāris stundu dienā, taču, piemēram, uz zemnieku saimniecību Kursīšu pagastā, kas slaucējiem sola no 800 līdz 1000 eiro lielu algu, strādāt iet nevēlas. Daudzi labāk iztiek ar mazumiņu, nekā piepūlas, lai nopelnītu vairāk. Viņiem kārtīgs darbs ar to 800-1000 eiro lielo algu nemaz nav vajadzīgs. Jāteic, ka ne visi arī var un grib to darba slodzi, kāda neizbēgami ir lauku darbos,» stāsta I. Briede.