Līdz 13. jūnijam Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā sākuši strādāt 763 skolēni. Vasaras darbiem ir reģistrējušies 9135 skolēni. Skolēnu nodarbināšanai vasaras brīvlaikā darba devēji ir pieteikuši 3858 darbvietas. Taču gan darba devēji, gan bērni turpina pieteikties. Mums ir elektroniska reģistrēšanās pasākumam, bērnu atsaucība visā Latvijā ir liela. Reģistrējas jau rezervistos. Ļoti operatīvi un paralēli organizējam gan pieteikto darba devēju izvērtējumus, gan bērnu iesaistīšanu šajos nodarbinātības pasākumos.
Kāpēc tik maza atsaucība no darba devējiem?
Jā, nav tik daudz, lai visiem pietiktu, bet gandrīz četri tūkstoši tomēr ir daudz. Bija Labklājības ministrijas lēmums 2014. gadā atjaunot šo nodarbinātības pasākumu. Sagatavošanās darbus varējām uzsākt tikai šajā gadā. Bet pašvaldības, uzņēmumi, organizācijas, kas var nodrošināt darbvietas skolēniem, par saviem budžetiem domā jau iepriekšējā gada nogalē. Tādēļ tā pirmā mācība, ko gūstam: par šādiem pasākumiem, kas prasa darba devēju finansiālu līdzdalību, svarīgi runāt iespējami ātrāk - tad, kad potenciālie sadarbības partneri plāno savu budžetu.
Nākamgad varētu būt labāka situācija? Vai arī jāgaida, kad paiet vēlēšanas, sanāk jaunā Saeima, pieņem budžetu un tikai tad varēsiet zināt, vai projektam nauda ir vai nav?
Domāju, ka ietekmes no vēlēšanām nebūs. Atbalsta pasākumu darbība atjaunota. Aģentūras budžetu un specbudžetu aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem varam plānot jau tagad. Tā ir skaidra ziņa darba devējiem, viņi to var ņemt vērā, plānojot savus budžetus.
Tās ir īslaicīgās darbvietas, kas neder tiem, kuri grib pastāvīgu darbu?
Šīs ir darbvietas, ko darba devēji piedāvā tieši bērniem. Nosacījums, ka vienu bērnu var nodarbināt vienu mēnesi. Tas tādēļ, lai iespēju strādāt dotu pēc iespējas vairāk bērniem.
Kādi ir darbi, ko piedāvā skolēniem?
Ļoti plašs spektrs - ir palīgstrādnieki, reģistrētāji, saimniecības strādnieki, pārdevēja palīgi, informācijas ievadīšanas operatori, etiķešu līmētāji, aukles...
Vai nav nepieciešama kāda īpaša iepriekšēja sagatavošana, apmācība?
Darbs noteikti ir bērna spējām atbilstošs.
Gribu atzīmēt šī pasākuma pozitīvo aspektu - bērns pirmo reizi sastopas ar reālu pieejamā darba izvēli - vai man tas pieņemams, vai spēšu to paveikt. Tādēļ ļoti augstu vērtējam tos darba devējus, kas ļoti atbildīgi izturas pret šiem jaunajiem darba darītājiem, pienācīgi viņus iepazīstina gan ar uzņēmumu, gan veicamajiem pienākumiem, gan arī nodrošina nepieciešamo apmācību. Protams, ja darbs vienkāršāks, arī ievadīšana tajā vienkāršāka. Un otrādi. Ja profesija prasa un to nosaka normatīvie akti, mēs bērnam apmaksājam veselības pārbaudi. Piemēram, ja jāstrādā veikalā. Tāpat bērni tiek apdrošināti nelaimes gadījumiem.
Lielu uzmanību pievēršam, lai darbvietas būtu drošas. Mums ir sadarbība ar Darba inspekciju, darba devējiem jārēķinās, ka inspektori var nākt pārbaudēs, bet es ceru, ka šīs pārbaudes mūsu sadarbības partnerus neatbaidīs.
Viņi zina, uz ko pieteikušies, saprot, ka bērnu darbvietas ir valsts institūciju uzmanības prioritāte.
Jā. Un vēl jāņem vērā, ka mēs ne šajos skolēnu pasākumos, ne citos nesadarbojamies ar tiem darba devējiem, kam nodokļu parādi.
Kādi ir pasākuma nosacījumi?
Valsts maksā pusi no minimālās algas - 160 eiro, darba devējam jāmaksā otra puse un jāsamaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas. Mēs maksājam arī par darba vadīšanu - ja uzņēmumā nodarbināti desmit skolēni, darbu vadītājam dotējam 50% no minimālās algas. Ja viens vai divi - attiecīgi mazāk. Pasākumam kopumā mums ir atvēlēti 2,046 miljoni eiro.
Kāda motivācija darba devējiem piedāvāt darbu skolēniem?
Uzņēmums, iestāde vai organizācija apliecina, ka ir sociāli atbildīgi - mēs ņemam strādāt jauniešus, mācām darba dzīvi, veicam profesionālo ievirzi. Protams, jaunais cilvēks arī padara darbu, kas arī ir ieguvums darba devējam. Jauniešu darbs ir arī labs instruments, kā darba devējs var risināt resursu problēmas, kad darbinieki jāpalaiž atvaļinājumā.
Bērnus šogad nodarbinām vecumā no 15 gadiem. Tie jau ir nopietni cilvēki, pret darbu izturas ar lielu nopietnību. Piemēram, veikalu ķēdes ļoti rēķinās ar termiņiem, kad varam nodrošināt noteiktu skolēnu skaitu, un uztic jauniešiem pieauguša cilvēka pienākumus. Arī pašiem bērniem ļoti būtiski apzināties, ka viņu strādāšana ir īsta - sākot ar darba interviju, darba apraksta izpēti un darba līguma noslēgšanu. Piedaloties šajā pasākumā, skolēni arī sajūt to īsto darba garšu.
Un kādi varētu būt apgrūtinājumi?
Darbs ar skolēniem prasa īpašu uzmanību. Tas no darba devēja prasa atkārtot un strikti ievērot darba likumdošanas nosacījumus.
Bērniem ir ierobežojumi strādāt tādās vietās, kur ir prasība, lai būtu 18 gadi. Tajā skaitā, kur saskarsme ar azartspēlēm, alkoholu.
Vai nav par lielu birokrātija, lai piedalītos šajos pasākumos?
Par to mums jādomā sadarbībā ar Labklājības ministriju. Nodarbinātības valsts aģentūras manevra iespējas attiecībā uz birokrātiju ir ierobežotas. Ir prasības, kas mums jāievēro. Bieži vien tas ir absurdi, ka darba devējs grib nodarbināt vienu bērnu vienu mēnesi un viņam ir jāizpilda tādas pašas prasības kā darba devējam, kas grib 12 mēnešus subsidētā darbvietā nodarbināt kādu aģentūrā reģistrētu bezdarbnieku. Pasākumam jābūt viegli noformējamam, bet tajā pašā laikā jāsaprot, ka mums jābūt atbildīgiem - ja sūtām bērnu darbā pie darba devēja, jābūt maksimāli pārliecinātiem, ka viņš būs drošībā.
Daudzus vecākus atbaida nepieciešamība noformēt apgādības pārtraukumu to vienu mēnesi vasarā strādājošajam skolēnam.
Lai mazinātu administratīvo slogu vecākiem, esam runājuši ar kolēģiem Valsts ieņēmumu dienestā, kā mēs varētu automātiski apmainīties ar informāciju, lai vecākiem nav jāstaigā ar izziņām. Mums palīdzēja izmaiņas likumdošanā, saskaņā ar kurām algas nodokļu grāmatiņas vairs nav papīra formā. Līdz ar to visi atvieglojumi par apgādībā esošajiem kārtojami attālināti - tas neprasa gājienu uz Ieņēmumu dienestu.