Apavu tirdzniecības uzņēmumā Euroskor Latvijā šādi pie vadoša amata tikusi Džeina Tauriņa (23). Viņa aizvieto veselas divas darbinieces, kas devušās dekrētā, - mārketinga vadītāju un interneta veikala administratori. Ka darbs ir tikai uz noteiktu laiku, viņu nemulsina. «Jādomā nevis par to, ko darīšu pēc tam, bet par to, ko iegūšu šajā laikā, kad man šī iespēja ir dota.» Džeina domā, ka šī ir lieliska pieredze studentam, sevišķi - ja paveicas šādi pastrādāt jomā, kuru studē. «Turklāt vadība uzreiz teica, ka nav tā, ka nostrādā noteikto laiku un tad tevi dzen prom. Šeit ir ko darīt,» Džeina pieļauj, ka varētu palikt uzņēmumā arī pēc abu aizvietoto darbinieču atgriešanās darbā.
Izjuka plāns tikai mācīties
Reklāma un mārketings, ar ko Džeina patlaban nodarbojas Euroskor Latvijā, ir arī viņas studiju izvēle. Pēc Rīgas Franču liceja beigšanas viņa gan pamācījusies starpkultūru sakarus ar Franciju Latvijas Kultūras akadēmijā, taču drīz sapratusi, ka tas neder, gribējies ko radošāku, dinamiskāku. Uz dullo «šāvusi» reklāmas jomā un iestājusies RISEBA, bet teic, ka nu ir trāpīts. Franču valoda gan nekur nepazuda - Džeina kādu brīdi pasniedza privātstundas diviem puikām, tagad palīdz brālim, kurš arī mācās Franču licejā.
Paralēli dienas studijām Džeina strādāja par viesmīli pasākumos un par bārmeni naktīs. Darbu varēja savienot ar mācībām, tas iemācīja komunicēt un saprast cilvēku dažādību, taču nogurdināja. «Gribēju parastā mirstīgā darbalaiku, lai varu naktīs gulēt,» Džeina stāsta. Draudzene, kas strādāja Ecco apavu veikalā t/c Alfa, ieteica Džeinai pieteikties uz pusslodzes vakanci šajā Euroskor Latvijā piederošajā veikalā. Džeina kļuva par apavu pārdevēju un pēc kāda laika arī par pilna laika darbinieci.
«Bet tad es nolēmu, ka būšu kārtīgs students un pievērsīšos tikai mācībām. Nolēmu iet no darba prom,» stāsta Džeina, kas nākotnē tēmē arī uz maģistrantūru ārzemēs. Tomēr veikala vadītāja ierosināja izmēģināt citu vakanci - iespēju Euroskor Latvijā birojā aizvietot mārketinga vadītāju, kas grasījās doties dekrētā. «Viņa teica - tas ir tieši tas, ko tu mācies, tā būs laba pieredze. Es nolēmu - kāpēc ne?! Teorija ir laba, bet prakse ir labāka. Izturēju divas atlases kārtas un sāku strādāt. Sapratu, ka esmu visā tā uzreiz iemesta, bet man patika, es centos.» Pēc iemaņu apgūšanas un darbu pārņemšanas Džeina jau pusotru gadu bez nekādām atlaidēm dara to pašu, ko «īstā» mārketinga vadītāja, - izvieto reklāmas, īsteno mārketinga projektus, dibina kontaktus ar tirdzniecības centriem, apbraukā veikalus, sastrādājas ar aģentūrām utt.
Maijā Džeinas aizvietotā darbiniece plāno atgriezties darbā, taču Džeina paliks uzņēmumā, jo kopš pērnā novembra aizstāj arī dekrētā aizgājušo interneta veikala administratori. Patlaban Džeinai gan ir dubulta slodze, rit arī trešais studiju gads, bet darba devējs ļauj visu savienot. «Jāprot visu paspēt. Tas iemāca plānot, menedžēt savu laiku, darīt vairākas lietas vienlaicīgi. Protams, nav viegli, bet neviens jau neteica, ka būs. Man patīk, ka darbā ir visādi projekti, kur varu sastrādāties ar dažādiem cilvēkiem. Tas man ir ļoti svarīgi - dibināt kontaktus, arī mācīties no citiem,» Džeina teic.
Par turpmāko neuztraucas
Darbs uz laiku gan studentu vidū, gan no apkārtējo puses tiek uztverts kā iespēja, kas jāizmanto, neiespringstot par turpmāko, Džeina stāsta. «Cilvēki arī tik tālu uz priekšu neplāno. Ja saproti, ka tas ir tas, ko gribi darīt, tad kāpēc nepastrādāt? Nekad jau nevar zināt, kas notiek pēc tam, - varbūt tas cilvēks pēc dekrēta nemaz neatnāk atpakaļ, varbūt tiek piedāvāts cits amats uzņēmumā. Manuprāt, par to galīgi nav jāuztraucas.» Džeina, protams, vēlas palikt Euroskor Latvijā, taču konkrētus plānus nekaļ, jo dzīvē liela plānošana nedarbojoties. «Es jau vienreiz plānoju pievērsties tikai mācībām, bet kā varēju pateikt nē šim piedāvājumam?»
Euroskor Latvijā vadītājs Aldis Lūsis uzsver, ka uzņēmuma interesēs ir paturēt darbinieku, ko tas faktiski pie sevis ir izaudzinājis, kurā ieguldīts laiks, resursi. «Tā kā mūsu uzņēmums nemitīgi attīstās un mums arvien parādās jauni projekti, lielākoties tas izdodas,» viņš saka.
Runājot par studentu piesaisti darbam uz laiku, A. Lūsis norāda, ka tas gluži nenotiek ar pavisam zaļiem gurķiem. Uzņēmums cenšas nodrošināt izaugsmes iespējas saviem darbiniekiem, tāpēc vakanču aizpildīšanu vienmēr sāk ar iekšējo konkursu. Tā bijis arī Džeinas gadījumā. «Nevar teikt, ka viņai nebija konkrētajam darbam vajadzīgās pieredzes - viņa bija strādājusi veikalā Ecco, izgājusi vērtīgu pieredzes skolu, piedalījusies mācībās, turklāt veikalā papildus pārdevējas pienākumiem atbildēja arī par mārketinga noformējumu, kas mums bija būtiski. Vadošajiem darbiniekiem arī ir jāsaprot uzņēmuma darbība visos līmeņos, un Džeinas pluss bija zināšanas par uzņēmuma uzbūvi, veikaliem, arī tas, ka viņa studē mums nepieciešamajā sfērā. Ja jaunam darbiniekam ir liela vēlme strādāt un apgūt praktiskās zināšanas, mēs saprotam un rēķināmies, ka būs nepieciešams ieskriešanās laiks, bet esam gatavi veltīt papildu uzmanību apmācot. Līdz šim šāda prakse bijusi veiksmīga,» A. Lūsis stāsta.
Students eksperta vietā?
Pieņemt uz laiku kā aizvietotāju jaunu, mazpieredzējušu censoni, kaut arī tas prasa papildu ieguldījumu šajā jaunietī, - tas Latvijā notiek (izteikti - lielajos uzņēmumos), bet varētu notikt vairāk, teic Gitāna Dāvidsone, organizāciju psiholoģe un SIA O.D.A. vadītāja. «Tomēr uzņēmums nevar paņemt studentu eksperta vietā. Ja var, tad ar šo eksperta amatu kaut kas nav kārtībā. Studentu kā aizvietotāju ņem tur, kur nav nepieciešamas specifiskas prasmes, bet gan vairāk biroja darba, tehnoloģiju lietošanas, valodu, komunikācijas iemaņas. Vai arī kur darba specifiskā daļa ir ātri apgūstama. Ja aizvietotājs uz laiku pusgadu jāapmāca, tas nav ekonomiski pamatoti.»
Lai gan joprojām ir daudz cilvēku, kam svarīga stabilitāte un kas nevar iedomāties sevi strādājam darbu vien uz noteiktu laiku, pasaules biznesa vide liecina, ka nodarbinātība vienā darbā mūža garumā kļūst aizvien retāka. «Arvien jaunākām paaudzēm darbs uz ilgu laiku šķiet arvien mazāk būtisks, jo priekšplānā izvirzās attīstība, allaž jaunas iespējas,» G. Dāvidsone komentē.
Nav gluži tā, ka pieredzējušiem speciālistiem šādas vakances uz laiku neinteresē. Ja viņi redz, ka iegūs vērtīgu pieredzi, tad nāk, jo tas var kļūt par labu atspērienu turpmākajai karjerai. Taču otrs aspekts ir uzņēmumu vēlme dot iespēju tieši jauniešiem, kam ir grūti ienākt darba tirgū. Pie viena viņi šādi tiek arī notestēti. «Perspektīviem jauniešiem meklē iespēju palikt uzņēmumā. Ja nesanāk, personāla vadītāji viņus mēdz ieteikt citiem uzņēmumiem, tad tas jau ir kā kvalitātes diploms,» stāsta G. Dāvidsone. Ja nu gadās, ka aizvietotājs izrādījies labāks par aizvietojamo, kuru pēc dekrēta nedrīkst neņemt atpakaļ darbā, risinājums rodams pārrunās. Jaunajām mammām/tētiem var piedāvāt jaunu pozīciju, turklāt nereti arī viņi paši atgriežoties vēlas pārmaiņas savā darba dzīvē.