Gardēžu priekam
«Kamīns pagalmā nebūt nav tikai tāda greznumlieta, pie kura sasildīties vēsākos vakaros. Tam ir arī praktisks pielietojums, jo dārza kamīnā var gan gaļu uzcept, gan rudenī kādus zarus sadedzināt,» teic Amatniecības kameras Krāšņu, kamīnu un podnieku biedrības priekšsēdētājs un kamīnmeistars Arnolds Strazdiņš.
Viņš stāsta, ka mūsdienās cilvēki arvien vairāk novērtē lietu saimniecisko pusi, un tieši tāpēc «pliku» kamīnu dārzā reti kurš vairs būvē. «Tagad aktuāli ir dārzā ierīkot āra virtuves mezglus. Tad nu būvē gan grilkamīnus, kur desiņas sačurkstināt, gan maizes krāsnis, kurās var pat kūkas un pīrāgus svaigā gaisā sacept. Tāpat līdz ar kamīnu dārzā tiek būvētas gan picu krāsnis, gan gruzīnu lavaša krāsnis, gan kūpinātavas. Vārdu sakot, tagad cilvēki grib pagalmā tādu apkures ierīci, lai laukā var ļauties visām virtuves izvirtībām,» norāda Strazdiņš.
Meistars saka, ka tiem, kuri plāno savā dārzā ierīkot kamīnu, vispirms būtu jāsaprot, kādam nolūkam kamīns tiks celts. Ja vēlme ir tikai baudīt uguns liesmas, var būvēt kādu mazāku kamīnu, bet, ja dārzā plānots cept un šmorēt, noteikti jāceļ kas nopietnāks. Pēc tam, kad tikts skaidrībā ar vēlmēm, ļoti būtiski ir izvēlēties kamīnam piemērotu atrašanās vietu. Ir vairāki veidi, kā dārzā ierīkot kamīnu. Proti, to iespējams savienot ar māju, izmantojot kopēju dūmvadu. Šis variants izmantojams tad, ja pie mājas ir plaša terase, kas domāta atpūtai. Kamīna vietu var arī ierīkot atstatus no mājas, kombinējot ar atpūtas vietu, lapeni, nojumi. Tāpat to var uzsliet klaja lauka vidū, vienīgi tad jāraugās, lai tas tiktu aizsargāts no vēja. «Kas attiecas uz kamīnu novietojumu dārzā, vienmēr jāatceras, ka kurtuves mutei jābūt aizvējā - ar muguru pret vēju. Kamīnam tomēr ir vaļēja kurtuve, un tāpēc tas pret vēja brāzmām ir ļoti jutīgs. Dabiski, āra kamīnam jābūt arī ērti novietotam, tā, lai tas netraucētu šiverēties un visiem cilvēkiem, kas ap to pulcējas, pietiktu vietas,» iesaka Strazdiņš.
Dizaina iespējas neierobežotas
Runājot par dārza kamīnu dizainu, tur gan var ļauties fantāzijas lidojumam. Atšķirībā no iekštelpu kamīniem, ceļot dzīvās uguns pavardu ārā, var izmēģināt visdažādākos mākslinieciskos risinājumus. Taču, kā norāda pieredzes bagātais meistars, visbiežāk kamīns pagalmā tiek celts, pieskaņojot tā formu un apdares materiālus dārza interjeram. «Pie mums, Latvijā, cilvēki parasti izvēlas klasiskas formas kamīnu. Un visbiežāk grib, lai tas būtu tādā kantri stilā. Tomēr kamīnu var celt ne tikai no laukakmeņiem. Dārza kamīna apdarei var izmantot visdažādākos materiālus, tikai jāraugās, lai tie būtu sala un mitruma izturīgi. Vienlaikus, runājot par kamīnu dizainu, jāpatur prātā, ka kamīna iekšējā daļa jāmūrē atsevišķi no speciāliem ugunsizturīgajiem šamota ķieģeļiem. Ārējā apdare jāveido pusķieģeļu griezumā, un tā nevar saskarties ar kamīna iekšējo serdi, kas veidota no šamota ķieģeļiem,» zina teikt eksperts.
Strazdiņš arī saka, konstruējot kamīnu, jādomā, kādā veidā pasargāties no tā, lai kurtuvē neiekļūst lietus. Viņš iesaka lietum pakļautās plaknes veidot slīpas, noklājot tās ar ūdens necaurlaidīgu materiālu, piemēram, flīzēm vai dakstiņiem. Viņš arī teic, ka neatkarīgi no tā, vai kamīnam tiek likts skārda vai mūrēts skurstenis, tas ir jāceļ atsevišķi. Ja dūmenis tiks samūrēts kopā ar apdari, tas pēc gada vai diviem sāks plaisāt. Vienlaikus jāpatur prātā, ka kamīna skurstenim jābūt vismaz četrus metrus augstam, lai dūmi, kurinot dzīvās uguns pavardu dārzā, paceltos augstāk. Tāpat, lai skurstenī būtu velkme un dūmi nesistos sejā ne pašam, ne viesiem, skurstenī ir jābūt dūmkāpslim.