Ja dārzu iekārto profesionāļi, arī tad pēc dažiem gadiem tas jāaplūko ar kritisku aci, lai «pieregulētu» un lai dārzs varētu sasniegt savu maksimumu. Jebkurā gadījumā dārza īpašniekam jābūt radoši domājošam un gatavam pārmaiņām.
Lai aug arī dabā
Ja dārzu uztic projektēt ainavu arhitektam, jānoskaidro, vai speciālists pats strādājis dārzā un tā ir arī viņa sirdslieta. Ideāls savienojums ir ainavu arhitekts ar dārznieka zināšanām vai pieredzi, kas sākas vismaz no trim aktīvas darbības gadiem. Visbiežākā kļūda, ja pirms ķeršanās pie projektēšanas nenoskaidro, kāda ir augsne, kāds gruntsūdens līmenis, kāda ir arhitektūra, apkārtējā vide, neizpēta debespuses, esošo augu ietekmi uz plānotajiem un daudzas citas svarīgas nianses, lai saprastu, kas dārzā iederēsies, labi augs un kas nīkuļos. «Viegli ir uzzīmēt un paredzēt, piemēram, košumkrūmus zem bērziem. Uz papīra izskatīsies skaisti, bet reāli zem bērza nekas neaugs,» norāda A. Birznieks.
Vislabāk, protams, redzēt kādu speciālista jau ierīkotu dārzu kaut vai bildēs, lai saprastu, vai domāšana sakrīt, jo gaumes mēdz būt atšķirīgas. Kāds var būt sajūsmā par lielu akmensdārzu ar strūklaku dārza vidū, bet citam tas liekas bezgaumības kalngals. Kādam priekšstats par skaistu dārzu ir vienkāršs zāliens un tūju dzīvžogs, bet citam - radošs, citāds dārzs. Labs dārza dizainers vai ainavu arhitekts plāno dārzu klientam - uzklausa, iepazīst klientu kā cilvēku un tad iesaka labākos risinājumus, lai dārzs būtu atbilstošs klienta būtībai. Nav jābrīnās, ja viens speciālists ir veidojis krāsainu un romantisku angļu dārzu, bet citkārt precīzi ģeometrisku franču dārzu - tas tikai liecina par speciālista spēju piedāvāt konkrētam cilvēkam un vietai atbilstošu risinājumu.
Uzzīmēts dārzs
Tiem, kas nolēmuši dārzu plānot paši, SIA Feliciter ainavu arhitekte Guna Gasjūne-Pavāre iesaka vispirms saprast, kādas zonas dārzā nepieciešamas - priekšdārzs, atpūtas zona, bērnu rotaļu vieta, mazdārziņš utt. -, un uzrakstīt šo zonu sarakstu. Pēc tam tās izvieto uz papīra, un, iespējams, kādas no tām daļēji pārklāsies. Ja kādā no zonām paredzēts izvietot lielāku būvi - lapeni, šķūnīti, pirtiņu -, to ir īstais brīdis iezīmēt plānā. Nākamais solis - ar taisnām līnijām izzīmējiet visus virzienus, kādos dārzā paredzēts pārvietoties, beigās visus galapunktus savā starpā savienojot. Kad plāns ar zonām un kustību virzieniem ir gatavs, izmantojot to par pamatu, varat zīmēt taciņas. Tām nav precīzi jāsakrīt ar izzīmētajiem virzieniem, tomēr ņemiet vērā, ka visiem ir vēlme pārvietoties pa īsāko ceļu, tādēļ novirze nedrīkst pārsniegt 30 grādus. Zīmējot garākas taciņas, atcerieties, ka reti kurš cilvēks pārvietojas pa taisni, parasti kustība ir viļņveida. Tas gan nenozīmē, ka jāzīmē čūska, kas vijas cauri dārzam; pietiek, ja piešķirat taciņai viegli ieliektu formu. Tagad kārta visu pārējo elementu izvietošanai - dobes, dīķis, mazās arhitektūras formas, mazdārziņš utt. Pats pēdējais solis ir augu izvēle un to izvietojums dobēs, dzīvžogos, kā arī atsevišķi laukumos, skaidro ainavu arhitekte.
Dārzu var veidot, vadoties pēc kāda noteikta dārza veida principiem, taču A. Birznieks aicina pie tiem neturēties kā pie dogmas, kas jākopē. «Mūsdienās dārzu veidi pārklājas un apvienojas, dodot iespēju arī vienā dārzā baudīt dažādu dārzu dažādās noskaņas. Svarīgi ir rast gaumīgu saikni starp tiem un izvēlēties dārza veidu pēc savas būtības.»
Pūkainīša vietā milzis
G. Gasjūne-Pavāre dārzam iesaka izvēlēties augus, kādi pašam patīk: «Galu galā tieši jūs uz tiem ikdienā skatīsieties.» A. Birznieks savukārt norāda, ka augus nevar pirkt, vadoties tikai pēc to izskata: «Kokaudzētavās visi mazie stādiņi izskatās smuki, līdzīgi kā kucēni, bet vajag noskaidrot, kādi tie izaug.» Bieži gadoties, ka nopērk mazu pūkainīti, bet tas vēlāk izstiepjas trīs metru augstumā un, piemēram, aizēno logu. Vai arī bijusi doma aizsegt nepievilcīgo kaimiņa komposta kaudzi, bet izrādās - augam ir pundura forma.
Svarīgi ir zināt, cik saulaina/ēnaina ir vieta, kurā augus stādīsiet. Augi, kas mīl noēnotas vietas, saulē nīkuļos vai neaugs vispār un otrādi. Daļa augu ar dekoratīvu lapu krāsojumu labprāt aug arī ēnainā vietā, taču ēnā «zaudē krāsu». Tāpat jārēķinās ar dārza platību. Lielā dārzā mazi augi pazudīs, lai gan, protams, dobēs var izmantot arī tos, savukārt mazu dārzu pārāk lieli augi «apēdīs», dārzs būs ēnains un netīkams. Ja mājās ir mazi bērni, noteikti jāpievērš uzmanība, vai augi, ko izvēlaties, nav indīgi. Atcerieties, ka skuju kokiem nepatīk, ja suņi tos «aplaista» - skujas šajā vietā paliek brūnas un vairs neatjaunojas.