Datorists kā ārsts
Kā zina stāstīt Baiba Laukšteina, datorsalona darbiniece ar teju desmit gadu pieredzi, jau datortehnikas iegādes brīdī obligāti jāpadomā, kurš pēcāk nodarbosies ar iespējamo ķibeļu novēršanu. Vai tas būs kāds datoru remonta servisa uzņēmums vai pazīstams IT speciālists no darbavietas, vai Latvijai tik raksturīgais «paziņas dēls, kuram datori padodas». Pirmās grūtības un jautājumi var sākties, jau izņemot kāroto pirkumu no iepakojuma kastes. Instrukcijā, visticamāk, izlasīsit, kur katrs vads jāiesprauž, taču varat neatrast informāciju, kāda programmatūra ir instalēta, kā panākt, lai dators «saprot» tīklu - gan ar, gan bez vadiem.
«Datorspeciālistu var salīdzināt ar ārstu. Datoriem gluži kā slimniekiem kaites piemetas visnepiemērotākajos brīžos, un nereti tās ir nopietnas, pat letālas, tādēļ jāzina, ko darīt, pie kā vērsties pēc palīdzības,» stāsta B. Laukšteina un uzsver, ka atrastos datorspeciālistus, ja reiz ir saņemta vērtīga konsultācija un problēmas novērstas, cilvēki parasti nemaina, pat iesaka citiem. Vienīgi dažiem ražotājiem garantijas serviss Latvijā gan ir ļoti slikti organizēts. Nereti speciālista darbs aizņemtu kādu pusstundu, taču maināmā detaļa jāgaida piecas, pat sešas nedēļas.
Visi dati drošībā
Pamatā izvēlei pieejami triju veidu datori - portatīvie, stacionārie un planšetdatori. Svarīga stacionāro datoru apakšgrupa ir serveri, kas mūsdienās nebūt vairs nav tikai biroja tehnika. Mājās serveri ienāk strauji, jo bildes, video, arī mūzikas un filmu kolekcijas jāglabā pieejamā un drošā veidā. Savs mājas serveris, radīts no stacionāra datora komponentēm, maksās no Ls 300, taču papildus tas var kalpot arī kā citu svarīgu datu rezerves kopiju glabātava. Šādas kopijas gan var veidot, arī izmantojot kādu no daudzajiem internetā atrodamajiem tiešsaistes pakalpojumiem. To vidū ir tādi, kas bez maksas piedāvā droši uzglabāt datus līdz pat 50 GB apjomā.
Speciālisti iesaka vienmēr pārliecināties, ka vērtīgākā informācija, fotogrāfijas un video glabājas ne tikai datorā, bet vismaz vēl divās vietās, piemēram DVD diskā un kādā citā ārējā datu nesējā. Latvijā gan ir uzņēmumi, kas nodarbojas ar informācijas izdabūšanu no bojātiem datoru diskiem, taču tas nereti maksā simtiem latu, turklāt ne vienmēr izdodas. Risks pazaudēt datus ir ievērojams arī tad, ja lietojat portatīvo datoru, jo tie gandrīz visi ir ļoti jutīgi pret triecieniem un citiem ārējiem apstākļiem. Tieši parocīgās lietošanas dēļ portatīvie datori tiek bojāti biežāk - tajos ielej kafiju vai vīnu, pieber tastatūru ar pelniem un cepumu drupačām, samērcē ekrānu lietū u. tml.
Nāk arī ar sarakstu
Arvis Cīrulis, lielo klientu menedžeris ievērojamā tirdzniecības uzņēmumā, vaicāts par kritērijiem mājas datora izvēlē, ir lakonisks: «Es vēl aizvien fanoju par IBM klēpjdatoriem, kurus vairs diemžēl neražo. Bet vispār svarīga ir cenas atbilstība kvalitātei un tas, lai varu veikt darbības, kas man nepieciešamas.» Arī B. Laukšteina uzsver, ka pirmskrīzes periodā, ja datoru nāca pirkt cilvēki, kuriem bija nauda, viņi bieži vien skaidri zināja, ko vēlas ar iegādāto ierīci darīt - lietot to studijām, nodarboties ar datorgrafiku vai spēlēt spēles -, taču nebija pietiekami informēti par atbilstošām datorkomponentēm. Risinājums tika rasts kopā ar speciālistu. Bija un joprojām ir arī tādi, kas nāk ar gatavu sarakstu, kam jābūt viņu datora «vēderā». Cilvēkiem, kuri iegādājās datoru līzingā, vairāk rūp tas, kā pēcāk, nedaudz piemaksājot, datoru uzlabot. Viņi arī patlaban ir aktīvākie datorsalonu klienti, jo jauniem datoriem naudas nepietiek, bet vecos ir jāatjaunina un jāsaved kārtībā.
Datoru izvēle ir gana liela un daudzveidīga, turklāt zemāka cena ne vienmēr nozīmē sliktāku kvalitāti. Ieraugot šādus īpašos piedāvājumus, meklējiet speciālistu, kas sniegs objektīvu skaidrojumu. Pakonsultēties vēlams, arī pērkot lietotu datoru, lai gan piedāvājums šajā segmentā ir apjomīgs un samērā labs. Savukārt, pērkot portatīvo datoru, jārēķinās, ka jāiegādājas arī tam speciāli paredzēta soma, ārējā pele un, ja plānots datoru ilgstoši lietot stacionārā veidā, arī paliktnis un ārējā tastatūra.
Skārienjutīgā nākotne
Jaunākās tendences liecina, ka tehnoloģiju attīstība lielā mērā virzās uz planšetdatoriem ar skārienjutīgu displeju. Te pionieris neapšaubāmi ir Apple ar iPad. Amerikā planšetdatoru formātam jau tiek pielāgotas gan grāmatas, laikraksti un žurnāli, gan spēles. Arī Latvijā planšetdatoru lietotāju skaits jau sniedzas ne vairs simtos, bet tūkstošos. Apple datoru lietotāju skaits aug it visur. Kopš šo datoru ražošanā sāka izmantot Intel procesorus, Apple spēj vienlīdz labi darbināt gan Mac OS X, gan Micosoft Windows vides, un tie ir lieliski datori dizaina un dažādu radošo izpausmju mīļotājiem.
Latvijas tirgū strauji un stabili ienākuši arī mazcenas mazizmēra klēpjdatori (netbook). To cena svārstās ap Ls 200, tiem ir neliela veiktspēja, kas pamatā paredzēta darbam ar tekstiem un interneta pārlūkprogrammām. Taču ir savas priekšrocības - mazs izmērs un svars, baterija strādā vairākas stundas. Arī parastie portatīvie datori kļūst jaudīgāki, tāpēc daudzos segmentos veiktspējas plaisa starp tiem un stacionārajiem datoriem ir gandrīz izzudusi.