Visi darbinieki, kam nepieciešams darba gaitā piekļūt datiem, to var izdarīt, izmantojot internetu, turklāt jebkurā brīdī, Dienai skaidro Datorzinību centra valdes priekšsēdētājs Andris Ķikāns, norādot, ka vēl viena mākoņservisa priekšrocība ir pakalpojumu elastīgums. «Iespējams mainīt līguma nosacījumus. Tādējādi uzņēmums nepārmaksā par licencēm, ko reāli nepatērē,» uzsver A. Ķikāns, norādot, ka bieži gadās situācijas, kad vienu mēnesi pieeju mākonim vajag, piemēram, desmit darbiniekiem, bet citā mēnesī tikai astoņiem darbiniekiem. Tāpat mākonī iespējams palielināt datu glabātavas apjomus.
Tomēr, par spīti ērtībām, Latvijā uzņēmumi un valsts iestādes vēl aizvien uz mākoņpakalpojumiem mēdz skatīties ar aizdomām. «Valsts joprojām cenšas, kā es smejos, tērēt naudu. Privātie uzņēmēji gan ir aktīvāki mākoņpakalpojumu lietotāji,» Dienai par vilcināšanos izmantot mākoņus saka DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.
A. Ķikāns savukārt uzskata, ka valsts iestādes ar mākoņdatu izmantošanu kavējas, jo ir «pieradums, ka mūsu personu informācijas datiem jāglabājas Latvijā», lai gan, ja vien dati glabājas Eiropas Savienības teritorijā, tam īsti nav nozīmes. Tāpat viņš atgādina, ka arī Latvijā ir īpaši datu uzglabāšanas uzņēmumi.
«Nav lielas atšķirības, vai datu «mākonis» atrodas Latvijā vai citur,» runājot par to, kas uztrauc lietotājus visvairāk, respektīvi, par drošību, skaidro A. Ķikāns. Viņaprāt, galvenais ir izvēlēties kompāniju ar labu reputāciju, kā piemēru ārzemju mākoņservisu sniedzējiem viņš min Microsoft, kam serveri atrodoties Īrijā un Nīderlandē. Arī A. Gailītis piekrīt, ka cilvēki mākoņservisu lietošanā ir kūtri tāpēc, ka ir pieradums datus glabāt «pie sevis». «Esmu dzirdējis visādus izteikumus - daži baidās, jo mākoņservisa darbības principu nesaprot, citi grib turēt datus pie sevis,» stāsta A. Gailītis.
Kā vēl vienu ieguvumu mākoņservisu izmantošanai A. Ķikāns min konkurences spēju palielināšanu, piemēram, ja mākoņserviss netiek izmantots tikai kā datu noliktava, bet tiek lietots kopā ar specializētu programmatūru, tad vienmēr tiek saņemtas jaunākās un efektīvākās programmu versijas. Turpretī, ja uzņēmējs pats nopircis kādu programmu, tad «izmanto piecus gadus un neatjaunina», tādējādi, iespējams, zaudējot konkurētspēju.
Nevar gan nepieminēt gadījumus, kad hakeri uzlauž datu glabātavas, tomēr šādi notikumi, kā norāda eksperti, ir reti, un datu centri, lai pasargātu lietotāju informāciju, regulāri atjaunina drošības mehānismus.