Latvijas Mākslas akadēmijas profesors
Rīgas Doma ērģeles, viens no senākajiem tāda mēroga un kvalitātes instrumentiem Eiropā, ar savu iespaidīgo vēsturi un aptuveni 6700 stabuļu ir viens no varenākajiem savā nozarē un Latvijas tūrisma mārketingā vislabāk izmantojamiem instrumentiem. Pēc skanējuma tās ir romantisma laikmeta ērģeles (iesvētītas 1884. gadā). Līdz mūsdienām saglabātais Doma ērģeļu galvenais prospekts jeb ērģeļu fasāde ir vēl senāka, tapusi ap 1600.-1601. gadu, vairākkārt pārbūvēta - pirmoreiz 17. gadsimta beigās, otrreiz 18. gadsimta vidū. Šis ērģeļu prospekts ir pasaules mēroga šedevrs ar milzīgu pašvērtību neatkarīgi no pašām ērģelēm, kas aiz šīs fasādes slēpjas. Mēroga un vēriena, tēlu simbolikas, ornamentu bagātības un citu komponentu ziņā Rīgas Doma ērģeļu prospekts mākslas pieminekļu vidū ievērtējams pirmajā desmitniekā. Ko līdzīgu var redzēt, piemēram, Marijas baznīcā Dancigā, Flensburgas pilsētiņas baznīcā Vācijā un vēl tikai dažās Eiropas pilsētu katedrālēs, kuru milzīgajos instrumentos ir saglabājies 16. un 17. gadsimtu mijas instrumentu būvei raksturīgais renesanses polifonijas rokraksts ar savu eklektisko formu valodu un sakāpināto emociju izpausmi.
Daudzi, iespējams, pat nav pamanījuši, ka augstu gaisā Doma ērģeļu stabuļu torņu galus vainago eņģeļu skulptūras, bet centrālo torni - Kristus tēls, kas veidots ļoti brīnišķīgā, anatomiski plastiskā un graciozā manierē. Vidējā torņa smailē izveidotā platformā slēpjas vairākas kokgriezuma skulptūriņas, kas atveidotas 16.-17. gadsimta mijai raksturīgās drānās. Kādreizējā Doma ērģeļu pārzinātāja un aprūpētāja Gunāra Dālmaņa vadībā man savulaik bija tas gods pabūt šīs milzīgās saimniecības «vēderā» - pa trepītēm un gaiteņiem izstaigāt instrumentu un atklāt arī lietas, kas no zemes nemaz nav saskatāmas. Piemēram, putnu un dzīvnieku kokgriezumus un figūras, kas darinātas pirms 400 gadiem, izmantojot vācu renesanses laika mākslinieka Heinriha Aldegrevera zīmējumus. Šie tēli tapuši, nedomājot par to, vai tos kāds apbrīnos vai ne, - vienkārši tāda bijusi šā pieminekļa autoru iecere par harmoniski pabeigtu prospektu.
Ilze Reine
ērģelniece, Rīgas Sv. Jāņa draudzes mūzikas dzīves vadītāja
Kāpēc Liepājas Trīsvienības ērģeles (tās ir lielākas par Rīgas Domu) es respektēju un novērtēju, bet Doma ērģeles - mīlu? Doma ērģelēm ir ne tikai vienkārši liels skaits reģistru (balsu), bet šīs balsis ir ļoti skaistas, individuālas, varētu teikt - tās ir daudzas personības zem viena jumta. Tās lieliski piepilda telpu, palīdz nest noskaņu, lietotas katra atsevišķi. Tās lieliski salejas kopējā ansamblī, lietotas kopā. Doma ērģeļu skaņa nekad nav uzbāzīgi asa, tieša, brutāla. Instruments palīdz un iedvesmo spēlēt, pateicoties krāsu bagātībai un skaņas dziedošajam raksturam. Tas nav tikai Rīgas, Latvijas lepnums - tas ir Eiropas un pasaules nozīmes instruments, nepārbūvēts vācu romantiskās ērģeļbūves piemineklis, unikāls savā lielumā un kvalitātē - otra līdzvērtīga pasaulē nav!
Kristīne Adamaite
ērģelniece
Doma instruments kopā ar īpašo telpas akustiku ērģelniekam piedāvā milzīgu iespēju arsenālu, kura iepazīšana ir ilgstošs, iespējams, nebeidzams process. Sarežģītākais, manuprāt, ir izprast telpu, - to, kas notiek ar skaņu telpā. Jo skaņu aina, ko dzird ērģelnieks, sēžot pie spēles galda, atšķiras no rezultāta, kas nonāk lejā pie klausītāja. Katrā ziņā šis instruments ir ļoti stingrs un gudrs skolotājs, kas no ērģelnieka pieprasa labu sagatavotību un domu skaidrību.
Dace Čoldere
VKPAI Kustamā mantojuma un restaurācijas metodikas daļas vadītāja
Tā kā Rīgas Doma baznīcas ērģeļu prospekts ir atsevišķi nominēts kultūras piemineklis, visi darbi saskaņojami Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā un pirms to veikšanas saņemama atļauja. Rīgas Doma baznīcas ērģeļu prospekta restaurācijas procesā ir noskaidrojušās izmaiņas un pārveidojumi, kas notikuši ar šo objektu gadsimtu gaitā. Daļa no šīm izmaiņām vērtējama kā nozīmīgi laika pārbaudi izturējuši kultūrvēsturiski pārveidojumi. Pēc restaurācijas procesa būtu jāgaida samērīga oriģinālo daļu un uzslāņojumu līdzāspastāvēšana. Nevar būt runa par mākslas pieminekļa stila izmaiņām vai tā interpretāciju. Mākslas piemineklis pats pasaka priekšā iespējamo un vēlamo restaurācijas darbu rezultātu.