ES importē 88% no tai nepieciešamās naftas (2013. gadā 406 miljardu dolāru vērtībā jeb 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP)), un cenu kritums ir izdevīgs patērētājiem, taču tas ir arī galvenais eirozonā jūtamās deflācijas cēlonis. Eiropas Centrālās bankas uzsāktajai kvantitatīvās stimulēšanas programmai gan vajadzētu deflāciju novērst, tomēr, ja naftas cenas paliks zemā līmenī, pastāv šaubas, vai programma spēs sasniegt izvirzīto mērķi - inflācijas kāpumu līdz 2%. Tāpat zemo cenu dēļ tiek atlikta virkne vērienīgu investīciju projektu, tajā skaitā alternatīvās enerģētikas sektorā, tomēr kopumā Eiropa ir noskaņota optimistiski, par ko liecina arī Minhenes ekonomikas izpētes institūta prognozes par Vācijas IKP pieaugumu 2015. gadā - 1,5%.
Arī ASV patērētājiem zemas degvielas cenas ļauj ievērojami ietaupīt - tiek lēsts, ka tie varētu būt ap 75 vai pat vairāk miljardi dolāru gadā, kas tiks novirzīti citiem tēriņiem, savukārt valsts IKP pieaugums 2015. gadā tiek lēsts tuvu 3%. Tomēr zemās naftas cenas nopietni apdraud ASV ekonomikas šā brīža galveno dzinējspēku - tā dēvēto slānekļa revolūciju, kura ASV nodrošinājusi rūpniecības atdzimšanu un virkni ekonomisko priekšrocību, tajā skaitā aptuveni pusi visu jauno darba vietu Savienotajās Valstīs.
Ja sāksies masveidīgi slānekļa naftas ieguves kompāniju bankroti, radīsies zaudējumi bankām, turklāt izdzīvojušās kompānijas nespēs pārpirkt bankrotējušos konkurentus. Šāda situācija apdraud visu slānekļa naftas un gāzes nozares nākotni ASV, kamdēļ arī Vašingtonai, tāpat kā Briselei, zemas naftas cenas var radīt gan ieguvumus, gan problēmas.