Pēc Edmunda Demitera atkāpšanās no RP vadītāja amata uz to piekrita kandidēt V. Dombrovskis. Viņš apņēmās aizvest partiju līdz vēlēšanām ar vienu galveno uzdevumu, ka šajā laikā tā konsolidējas ar kādu citu politisko spēku, par piemērotāko atzīstot Vienotību. «Šo uzdevumu es esmu izpildījis,» tagad Dienai sacīja V. Dombrovskis, kurš rosināja pārveidot RP par biedrību, labi apzinoties, ka partijas darbības nodrošināšanai ir nepieciešami līdzekļi. Taču maz ticams, ka ir lielas iespējas piesaistīt ziedotājus. «Ja uz kongresu atnāk 25 cilvēki, to nevar nosaukt par partiju,» atzīst V. Dombrovskis.
Reformu partijas valde kādu laiku pēc daļas biedru aiziešanas kvoruma trūkuma dēļ nebija rīcībspējīga, bet pēdējā kongresā, kurā piedalījās 24 delegāti, šī juridiskā problēma ir pārvarēta, grozot statūtus un papildinot valdi ar vienu cilvēku - Aleksandru Kossoviču. Viņš uz Dienas lūgumu raksturot RP turpmāko darbību atbildēja: «Kad saulīte uzspīdēs, tad es arī atbildēšu uz jūsu jautājumiem. Pagaidām man pašam vēl daudz kas nav skaidrs.» Jaunais valdes loceklis pieļāva, ka vajadzēs sākt ar biedru pārreģistrāciju, lai noskaidrotu, cik cilvēku partijā vēl palikuši.
Valdē joprojām ir partijas dibinātāji V. Zatlers un Sandra Sondore-Kukule, kuri objektīvu iemeslu dēļ uz pēdējo kongresu nevarēja ierasties un tāpēc atturējās arī no komentāriem. Faktiski Reformu partijas darbu tagad vada juriste Inga Antāne, kura pārstāv RP arī divās tiesvedībās, kas ir viens no iemesliem, kāpēc partiju līdz to iznākumam būtu lietderīgi saglabāt. Otrs iemesls ir vairāk emocionāls un varētu būt galvenais - ir neliela biedru grupa, kas vēlas turpināt darbošanos, atgādinot, cik grūti ir izveidot jaunu politisko spēku. Ar 17 viņu balsīm bija pietiekami, lai noraidītu ideju par biedrības veidošanu uz partijas bāzes, ko atbalstīja arī I. Antāne.
Ierosinājums par RP likvidāciju pēdējā sanākšanā, kas tika dēvēta par kongresu, vispār neesot izskatīts. I. Antāne Dienai pastāstīja, ka partija ir saistīta ar divām tiesvedībām. Tā otrajā instancē - Administratīvajā apgabala tiesā - ir apstrīdējusi valsts budžeta finansējuma atņemšanu, un šeit tiesa gaidāma 2015. gada rudenī. Jāatgādina, ka valsts finansējumu RP zaudēja pēc tam, kad atteicās samaksāt rēķinus par vairāku Saeimas deputātu īstenoto individuālo vēlēšanu kampaņu, kuras izdevumi nebija uzrādīti un ar partiju saskaņoti. Seši no šiem deputātiem dienu pirms 11. Saeimas sanākšanas no RP izstājās. Otra tiesvedība ir par valsts piešķirtā finansējuma 27 000 eiro apmērā izlietojumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs te bija saskatījis pretrunas ar likuma prasībām. Partijai ir lūgts iesniegt precizējošus dokumentus.
Latvijā ir vairāki desmiti partiju, kuru darbība ir samērā pasīva vai par kurām vispār nekas nav zināms. Valsts prezidents Andris Bērziņš ir aicinājis Saeimu paredzēt stingrākus partiju darbības nosacījumus, ierosinot arī paredzēt, ka partijas dibināšanai nepieciešami vismaz 500 biedru un vēlēšanās var piedalīties tikai tie politiskie spēki, kas izveidoti gadu pirms tām. Tas nozīmē, ka kāda aktīvu cilvēku grupa varētu vēlēties startēt ar jau esošas partijas nosaukumu. Šo paņēmienu 12. Saeimas vēlēšanās izmantoja Ainārs Šlesers, kļūstot par Rēzeknē dibinātās mazpazīstamās partijas Vienoti Latvijai līderi.