Gan VP, gan Iekšlietu ministrijas pārstāvji Dienai uzsver: situācija ar personālu ir kritiska. Galvenais iemesls - niecīgais atalgojums. Pērn vidējā darba samaksa (kopā ar piemaksām un prēmijām) bija 795 eiro, bet vidējā mēneša alga - 647 eiro. 82% no visām amatpersonām saņem atlīdzību, kas nav lielāka par 694 eiro pirms nodokļu nomaksas. Jāpiebilst, ka pērn vidējā alga tautsaimniecībā bija 702 eiro, tātad nedaudz virs lielākās daļas VP amatpersonu atalgojuma. Jāņem vērā, ka krīzes laikā VP atalgojums saruka vidēji par 33,2%.
VP pārstāve Sintija Virse Dienai teic, ka vislielākais vakanču skaits ir Kurzemes reģiona pārvaldē - 15,9%, un Rīgas reģiona pārvaldē - 14,2%. «Vakanto amata vietu skaits šajās pārvaldēs skaidrojams ar darba iespējām konkrētajā reģionā, tātad ar piedāvātajām darba iespējām brīvajā darba tirgū. Diemžēl jāatzīst, ka policijas darbiniekam noteiktā atlīdzība nav konkurētspējīga kopējā darba tirgū kopsakarībā ar tām prasībām, kādas tiek izvirzītas pretendentam. Taču prasību pazemināšana varētu radīt riskus un apdraudējumus sabiedrības drošībai,» norāda S. Virse.
Bijušais VP priekšnieks Juris Rekšņa Dienai atzina, ka 10% vakanču ir ievērojams skaits un tā nav uzskatāma par normālu situāciju. «Tas nozīmē, ka krītas kvalitāte lietu izmeklēšanā, jo vienai amatpersonai ir pārāk daudz lietu un pārāk īss termiņš, kurā tās jāizskata. Eiropas Savienības valstīs arīdzan policisti nav tie vislabāk atalgotie, taču vidēji to atalgojums ir kādus 10% virs vidējās algas valstī. Mums tas diemžēl ir zem vidējās,» stāsta J. Rekšņa.
Lai situāciju mainītu, ir izstrādāti divi svarīgi dokumenti: Jaunā darba samaksas sistēma Iekšlietu ministrijas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un Valsts policijas attīstības koncepcija. Lielas cerības tiek liktas uz jaunās darba samaksas sistēmas ieviešanu, jo tā varētu būtiski uzlabot situāciju ar atalgojumu. Tā paredz tiešo funkciju un atbalsta funkciju (piemēram, grāmatveži) nošķiršanu, koncentrējot priekšlikumus darba samaksas un sociālo garantiju sistēmas pilnveidošanai tikai uz tiešo funkciju veicējiem. Tāpat plānots izveidot amatu katalogu, tos sakārtojot funkcionālajās grupās (amatu saimēs), katrai no tām izveidojot savu mēnešalgas skalu. Pavisam tādas varētu būt 23. Jaunā sistēma paredz, ka augstākā mēnešalga amatpersonai VP, kas tieši veic izmeklēšanas funkcijas, atbilstu zemākajai prokurora mēnešalgai - 1615 eiro.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis Dienai uzsvēra: «Ja divi minētie dokumenti negūs atbalstu valdībā, tad tas nākotnē varētu radīt ilgtermiņa sabiedriskās drošības riskus. Ja policistiem, robežsargiem, ugunsdzēsējiem un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām dotās cerības uz atalgojuma un sociālo garantiju palielināšanos neattaisnosies, amatpersonu aizplūšana no dienestiem turpināsies un tiem nebūs motivējošu instrumentu, lai noturētu un piesaistītu darbā jaunus kvalificētus darbiniekus.»
Lai piesaistītu jaunus darbiniekus, VP ir iesaistījusies projektā Prakse.lv, kur interneta vidē interesenti tiek iepazīstināti ar policijas darbinieka profesiju, un tam ir vairāk nekā 7700 sekotāju. Tiek arī nodrošinātas prakses vietas augstāko izglītības iestāžu studentiem, kuri apgūst studiju programmu Tiesību zinātne, cenšoties studentus ieinteresēt par dienestu policijā. Taujāta, kādu ietekmi uz jauno darbinieku ienākšanu policijā ir atstājusi Policijas akadēmijas likvidēšana, S. Virse bilst, ka niecīgu, jo pašlaik ļoti cieša sadarbība esot ar Rīgas Stradiņa universitāti.