Lai arī, iespējams, daudziem Kavasaki vārds saistās vien ar motocikliem, šādā populārā japāņu uzvārdā nosaukta arī reimatiska slimība, par godu ārstam Tomisaku Kavasaki. Tā nav lipīga, pieder pie vaskulītiem - asinsvadu sieniņu iekaisumiem. Taču nelaime ir tā, ka slimībai ir tālāki mērķi - tā tēmē uz bērna sirdi. «Sirds un tieši koronārie asinsvadi. Tur paliek sekas. Sekas var būt arī neatgriezeniskas,» paskaidro bērnu reimatoloģe Valda Staņēviča, Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedras profesore bērnu reimatoloģijā. Viņa uzsver - tieši tādēļ ārstiem jāmāk atpazīt Kavasaki. Var gadīties, jauns cilvēks pēkšņi mirst sportojot - neiztur sirds, taču kas zina - varbūt bērnībā viņš nemanīti pārslimojis Kavasaki. Tieši pusaudža vecumā ir augsts infarkta risks. Mazās Nikolas stāsts ir tieši par laikus pamanīšanu. Un par to, ka ar augstu temperatūru - virs 38 grādiem, kas ilgst vairākas dienas, - nevar jokot, tā var arī izrādīties negaidīta nopietna kaite.
Biežāk slimo japāņi
Japānā ar Kavasaki slimību sirgst viens no 1000 bērniem. Lielbritānijā aptuveni 30 reižu mazāk bērnu - tikai trīs no 100 000. Līdzīgiem rādītājiem vajadzētu būt arī Latvijā, taču izrādās, ka Nikolas gadījums ir tikai trešais pēdējo 10 gadu laikā. Profesore V. Staņēviča neizslēdz, ka saslimušo varētu būt vairāk, tikai slimība nav atpazīta. 80% bērnu ar šo slimību saslimst līdz piecu gadu sasniegšanai, visbiežāk - 11, 12 mēnešu vecumā.
Vairāk ar šo slimību slimo tieši aziāti, jo tā ir ģenētiski tendēta. «Tiesa, nepieciešams ir kāds ārējs grūdējfaktors, piemēram, vīruss vai pārkarsēšanās, un slimība var attīstīties,» skaidro V. Staņēviča.
Mazās Nikolas gadījumā Kavasaki simptomi nolasījās kā no grāmatas. Otrajā slimības dienā parādījās izsitumi, vēl pēc dienas - mēle krāsojās spilgti sarkanā zemeņu krāsā, lūpas bija sarkanas kā nolakotas. Plaukstiņas un pēdas pietūka. Acis apsārta, tām parādījās sarkans tīklojums. No pirkstu galiem sāka lobīties āda. Simptoms, kura nebija meitenītei, taču mēdz būt šai slimībai, ir kakla limfmezglu palielināšanās. Analīzēs arī parādās augsti iekaisuma rādītāji. Nikolai paveicies - pagaidām sirsniņā nav atklāti bojājumi, tiesa, sākumā tika dzirdēti nelieli funkcionāli troksnīši.
«Ja bērnam ir temperatūra virs 38,5, tad ārstam ir jāmeklē aktīvi šie simptomi, pārbaudot, vai nav šis Kavasaki sindroms,» saka profesore. Viņa uzslavē Nikolas vecākus - Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā meitene tika nogādāta ļoti savlaicīgi. Nikolas mamma Ketija par to saka - kad sestajā dienā jutusi, ka meitenei no pediatres izrakstītajām antibiotikām labāk nekļūst, viņa izšķīrās zvanīt ātrajiem. «Joprojām bija augsta temperatūra, viņa ļoti smagi elpoja, arī pampums nepārgāja, un es neredzēju nekādu rezultātu,» atceras Ketija. Kad nākamajā dienā V. Staņēviča ienākusi palātā, izskaidrojusi, ka bērnam, visticamāk, ir Kavasaki, Ketija satraukusies: «Man tajā brīdī dzīve pilnīgi izmainījās, kad uzzināju, kādas var būt sekas no šīs slimības sirdij.»
Ārstiem būtu jāatpazīst
V. Staņēviča uzsver - ja bērnam ir augsta temperatūra (virs 38 grādiem), ar ārstu vajadzētu konsultēties, jo īpaši, ja tā turas ilgāk par trim dienām. «Ja vīruss nekomplicējas ar bakteriālu infekciju, trešās dienas beigās temperatūra sāk mazināties. Taču arī ar vīrusinfekciju ir jāvēršas pie ārsta,» viņa saka. Kavasaki ir iespējams pilnībā izārstēt, bet nepieciešams agrīni diagnosticēt.
«Šajā slimībā lielākais iekaisums ir koronāro artēriju sieniņās. Vienu brīdi var likties, ka viss ir kārtībā, taču šī iekaisuma rezultātā var parādīt savu izpausmi aneirismas koronārajās artērijās - veidojas asinsvadu sieniņu palielinājumi. Var veidoties arī asinsvadu sašaurinājumi - stenozes,» skaidro V. Staņēviča. Tādēļ bērnam laikus jāsaņem imūnglobulīna terapija, tādu saņēma arī Nikola.
Profesore jau kopš 90. gadu sākuma studentiem lekcijās, ārstiem un īpaši pediatriem semināros stāstījusi par šo slimību. «Domāju, ka Latvijā nav neviena ārsta, kurš nav dzirdējis par šo saslimšanu,» viņa saka.
Kāds ārējs faktors Nikolai izraisīja saslimšanu, nav skaidri zināms. Meitenīte no slimnīcas jau izrakstīta, mājās viņai jāturpina lietot zāles, regulāri jāapmeklē kardiologs un reimatologs un līdz jūnija vidum jāievēro mierīgs režīms.
Ketija saka: «Mani visvairāk satrauc, kā viņu pasargāt no aktivitātēm.» Līdz rudenim Nikola nevarēs apmeklēt deju nodarbības. Ketija par palīdzību meitiņai pateicas profesorei V. Staņēvičai un visai Reimatoloģijas nodaļai.