Savukārt bankas ir spiestas nodarboties ar panikas dzēšanu ar skaidras naudas straumēm, kas atņem laiku darbam ar attīstības, uzņēmumu un privātpersonu kreditēšanu, tādējādi ekonomikas izaugsmes nodrošināšanu ar nepieciešamajiem resursiem. Ļoti daudziem cilvēkiem uz laiku tiek laupīts sirdsmiers. Ja šajos notikumos var saskatīt ko pozitīvu, tā ir cerība, ka būs saņemta pote pret lētticības lēkmēm nākotnē.
Baumas par to, ka nevar paļauties uz noguldījumu drošību jebkurā no Latvijas lielākajām bankām, kas pilda universālo banku lomu, ir absurdas vairākos līmeņos. Tēlaini izsakoties, šiem noguldījumiem ir daudzas polsterējuma kārtas. Jau pašu banku kapitāla un likviditātes bruņas ir pamatīgas, aiz tām vēl stāv gan Latvijas depozītu garantiju sistēma, gan vairākumā gadījumu arī Skandināvijas valstu valdību finansiālais spēks. Šo valstu parādu līmeņi attīstīto valstu vidū ir starp zemākajiem, bet tekošās budžeta bilances - vienas no sabalansētākajām. Arī Latvijas valdība šajā ziņā vairs nav nekāda vārgule, tā spēj aizņemties naudu lētāk nekā daža laba liela un bagāta Rietumeiropas valsts.
Sabiedrisko procesu komentētāji jau daudz izteikušies par to, ka bankomātu šturmēšanas akcija atspoguļo pagātnes mantojumu attiecībās starp indivīdiem un valsti, kā arī jebkurām lielām un komplicētām institūcijām, kādas ir bankas. Piekrītu, vēsturiski Latvijas iedzīvotāji ir varējuši uzticēties tikai paši sev un sev tuvākajiem. Taču neviena moderna ekonomika nevar pastāvēt bez efektīvas sadarbības svešinieku vidū, kuru regulē likumi un institūcijas, kas bauda sabiedrības uzticēšanos. Tāpēc pagātnes vainošana kā diagnoze ir pareiza, taču nedod padomu, kā rīkoties. Ir jāsaprot - pat ja nesaprātīga rīcība ir cilvēciski izskaidrojama un žēlīgs tiesnesis to attaisnotu, tas nepasargā no nesaprātīgas rīcības sekām. Ekonomiska atpalicība veicina tādu domāšanas veidu, kas veicina atpalicības nostiprināšanos, un šī loka pārraušanai pirmām kārtām ir jānotiek individuālā līmenī. Domāšana prasa piepūli, taču šāda piepūle tiek atalgota. Aplama citu cilvēku rīcība var radīt neērtības, taču savu likteni pirmām kārtām nosakām paši.