Vairākas māmiņas ir izveidojušas organizāciju Babyroom, kas apkopo un vērtē bērniem un ģimenēm draudzīgās vietas visā Latvijā. Lai noskaidrotu, kāda ir bērniem draudzīga vide, MiniDiena aicināja uz diskusiju māmiņas: Babyroom pārstāvi Lindu Pavļutu - Edvarda (4 g.) un deviņus mēnešus vecā Leonarda mammu, Lieni Brizgu-Kalniņu, ekoproduktu veikala Dabas dobe līdzīpašnieci, kuras ģimenē aug Jurģis (6 g.), Kārlis (4 g.) un pusotru gadu vecā Maija, un Baibu Ābelnieci, bankas Citadele korporatīvās komunikācijas vadītāju un mammu Annai (13 g.), Nilam (7 g.) un deviņus mēnešus vecajam Artūram.
Kāda ir vide, ko varētu raksturot kā bērniem un ģimenēm draudzīgu? Vai Babyroom ir izvirzījusi kādus noteiktus kritērijus, pēc kuriem to izvērtēt?
Linda. Babyroom radās laikā, kad gaidīju jaunāko mazuli. Tad satikāmies vairākas māmiņas, meklējām informāciju, kā veselīgi, ērti pavadīt laiku kopā ar maziem bērniem. Sapratām, ka varam darīt ko vairāk, nekā tikai savstarpēji dalīties ar atradumiem - ka varam palīdzēt grūtniecēm un mazuļu mammām ar informāciju, jo vecāku portālos redzējām, ka par šādām tēmām diezgan daudz jautā. Mūsu mērķis ir apkopot informāciju par ģimenēm draudzīgām vietām, piešķirt tām emblēmas. Patlaban konkretizējam vērtēšanas kritērijus, ko ņemsim vērā - kur ar ratiem var ērti iebraukt, vai ēdienkarte ir daudzveidīga un veselīga, kāda ir personāla attieksme, vai ir iespējams mazo pabarot, nomainīt autiņus, vai ir kādi izdevīgi piedāvājumi ģimenēm un tamlīdzīgi. Un mūsu interešu lokā ir dažādas iestādes, ne tikai kafejnīcas un veikali, bet muzeji, izklaides vietas, kā arī ārstniecības un valsts iestādes.
Liene. Ar katru bērnu mainījās manas sajūtas par to, kādu un cik draudzīgu vidi es sagaidu. Kad piedzima vecākais bērns, likās: es eju ar ratiem un jums visiem tagad ir jāpašķiras, es esmu centrs, ievērojiet to! Sakāpinātā sajūta, protams, norima, un ar otro mazuli jau bija tā - kur vajag, tur eju, īpaši nepētot draudzīgumu. Pati uznesu ratus astotajā stāvā vai palūdzu citiem, ja ar kaut ko netiku galā. Tagad, kad ģimenē aug jau trīs bērni, man svarīgākais šķiet, lai pilsētvide kopumā ir bērniem draudzīga. Piemēram, viesojoties Stokholmā, sapratu, ko nozīmē iekļaujoša vide, kas ir ērta maziem bērniem, veciem cilvēkiem, invalīdiem - tiem, kas nav vidusmēra pieaugušie. Piemēram, sabiedriskajā transportā pa vidējām durvīm speciāli paredzēts iekāpt cilvēkiem, kas ir ar ratiem, un nav jāpērk biļete. Rotaļlaukumi pilsētas parkos nav krāsaini, jauni, moderni kā mums Jūrmalā vai Mežaparkā, bet pārsvarā no vienkārša koka un citiem dabīgiem materiāliem. Tie ir nožogoti ar sētiņām, kuru vārtus mazs bērns nevar attaisīt.
Pie smilšu kastēm ir kastes ar rotaļlietām, speciālā mājiņā var nomainīt autiņbikses, tās pat var dabūt tur uz vietas, padomāts arī par mammām - ir kafijas automāts un, protams, tualete. Jūties gaidīts un iederīgs vidē. Kad atgriezos Rīgā, secināju - ir sajūta, ka Rīga ir pilsēta, kas veidota pieaugušajiem, tiem, kuri iet uz darbu, izklaidējas, brauc ar personīgo auto. Kur, šķiet, nav invalīdu, neviens nepārvietojas ar ratiem vai bariņu bērnu. Tā ir pilsētas veidotāju un arī pašu iedzīvotāju attieksme pret vidi, un to ir visgrūtāk mainīt. Katras kafejnīcas vai veikala īpašnieks, ja ir motivācija, var savu vietu ar nelieliem līdzekļu ieguldījumiem padarīt bērniem draudzīgu.
Kādas pazīmes vēl liecina, ka ģimenes ar bērniem ir gaidītas?
Linda. Ērta braukšana ar ratiņiem un rotaļu stūrītis nebūt nav viss. Manuprāt, svarīgi, ka dažādus pakalpojumus ģimene var izmantot par izdevīgiem piedāvājumiem. Piemēram, apmeklēt dažādus pasākumus, muzejus un tamlīdzīgi. Vācijā sabiedriskajā transportā, ģimenes biļeti pērkot, ir lētāk.
Liene. Rīgā arī daudzbērnu ģimenēm iespējams vienam no vecākiem nopirkt sabiedriskā transporta biļeti lētāk. Kad piedzima trešais bērns, visur, kur ejam, prasu, vai ir atlaides daudzbērnu ģimenēm.
Reizēm ir kuriozi - Latvenergo bija izdevīgs cenu piedāvājums daudzbērnu ģimenēm, bet tas bija visai savādi formulēts - lai atbalstītu sociāli neaizsargātas grupas. Es to izlasīju, un man kļuva bēdīgi ap dūšu.
Baiba. Gribēju izmantot šo piedāvājumu, bet, kaut arī neesmu nekāda maznodrošinātā un īpaši sociāli aizsargājama, lai izdevīgo tarifu saņemtu, vispirms bija jāiet uz sociālajiem. To nedarīju, jo neesmu nekāda sociālā riska grupa tāpēc vien, ka man ir trīs bērni!
Linda. Ņemot vērā demogrāfisko lejupslīdi, jāmācās saskatīt pozitīvo faktu bērnu esamībā. Bieži vien jaunas sievietes negrib ne tikai trešo, ceturto, bet arī pirmo bērnu dzemdēt, tāpēc mūsu sabiedrībai jāmācās bērnus mīlēt!
Baiba. Galvenais tiešām ir attieksme - tikko ar mazo Artūru biju Spānijā - tur nāk tantes klāt, čubinās ap mazuli, grib runāties, kaut ko palīdzēt. Man tas patīk, bet sajutu, ka mana audzināšana un kultūra to īsti nepieņem. Līdz videi, kāda ir Skandināvijā, mums vēl ir jāizaug. Bet aizvien vairāk uzņēmumu novērtē ģimenes kā nozīmīgus klientus, kuru ērtības ir jārespektē.
Liene. Runājot par komunikāciju, man šķiet, pašas mammas Latvijā ļoti sargā savus bērnus, lai tikai kāds ne tā nepaskatās. It kā cilvēki man, kad esmu braukusi trolejbusā, kur nevarēju iekļūt ar bēbja ratiem, jo ir augstas kāpnītes, ir palīdzējuši, bet tā - ātri, ātri izdara, nepaceļot acis, it kā tas būtu kaut kas mulsinošs.
Linda. Jāsaprot un jāpasaka, kuras ir tās problēmas, kam jāpievērš uzmanība un ko vajag uzlabot. Mūsdienās mamma grib iet strādāt, kārtot lietas, piemēram, atgūt nodokļu atmaksu no VID, tāpēc būtu svarīgi, lai šādās iestādēs nebūtu jāgaida garās rindās vai arī būtu tāda vide, kur ir ērti atrasties ar bērnu. Gribētos arī, lai mamma ar bērnu var tikt, piemēram, bankā bez rindas. Un tas patiesībā neprasa gandrīz nekādus materiālos ieguldījumus, tā ir attieksme!
Liene. Sabiedriskajā transportā mums it kā ir atzīmētas vietas, kas paredzētas mammām ar bērniem, grūtniecēm, invalīdiem. Bet parasti tās ir aizņemtas! Kad biju grūtniece, es prasīju, lai mani laiž apsēsties, jo nevarēju ilgi nostāvēt, man kļuva slikti. Jā, ārzemēs cilvēki parasti nesēž tajās vietās, jo zina, kam paredzētas. Pie mums nav tik liela tolerance.
Bet esmu ievērojusi - lai palaistu sēdēt topošo māmiņu, tās, kas parasti lec kājās un palaiž savā vietā, ir jaunas krievu tautības meitenes! Savukārt jokoties un čubināties ar bēbjiem parasti patīk vecākām sievietēm.
Linda. Ceļojumā Itālijā novēroju - tur uz restorāniem nāk visa famīlija - sākot no deviņdesmitgadīgas vecmāmiņas ratiņkrēslā, beidzot ar pašu mazāko mazdēlu. Priecājas, visi dzer vīnu, bērni skraida apkārt - viņi bērnus neuztver kā traucēkli, drīzāk gan skatās: forši, redz kur vēl viens itālis piedzimis! Pašiem vecākiem jādomā, ka jāuzsmaida tam svešajam bērnam arī, ne tikai jāgaida, ka citi smaidīs tavējam.
Liene. Kaut kur braucot, stipri piedomāju, ko mēs darīsim ar visiem bērniem. Esmu ievērojusi arī, ka laucinieki bērnus uztver citādi, prasa no viņiem lielu patstāvību.
Padalieties pieredzē - kuri ir pasākumi un vietas, kur esat jutušies gaidīti kopā ar bērniem?
Liene. Ļoti patīk festivāls Laba Daba. Tas bija patīkams pārsteigums, ģimenei draudzīgs gan valdošās atmosfēras, gan aktivitāšu ziņā.
Linda. Esmu dzirdējusi labas atsauksmes un arī pati apmeklēju māmiņu kinoseansus. Īpaši gribas izcelt Multikino, kas atrodas Rīga Plaza. Tur personāls iedod mitrās salvetes, autiņbikses, mazuļi var spēlēties ar uz vietas esošajām rotaļlietām, seansa laikā ir gaišāks, var mierīgi pabarot bērniņu, ērti pārvietoties, ja vajag, trokšņa līmenis ir zemāks.
Liene. Spīķeros ir jauki koncerti, arī Ģildē ir pasākumi pirmsskolas vecuma mazuļiem. Jaunajā Rīgas teātrī - fantastiskas bērnu izrādes, turklāt biļešu cenas ir divreiz lētākas nekā Leļļu teātrī, kur daudzbērnu ģimenei, tajā skaitā mammai un tētim, kopējā summa ir iespaidīga.
Jogas centri ar bērniem, daudz jau tagad ir to nodarbju. Ir būts arī vietās, kur par bērniem nemaz nav padomāts.
Linda. Medicīnas centrā Premium Medical ir vieta, kur mazulim parotaļāties, un aukle pieskatītāja. Arī restorāns K.I.D. svētdienās piedāvā auklītes pakalpojumus, ir arī dažādas aktivitātes mazuļiem.
Gadās, protams, ka kopā ar bērniem apmeklēju iestādi, kurā nav nekas bērniem īpaši paredzēts, taču darbinieki ir tik atsaucīgi un atraktīvi, ka uz vietas izdomā, kā nodarbināt mazo.