Atsevišķi Āfrikas reģioni ir attīstītāki par Latvijas pierobežu - šī Eiropas Savienības attīstības komisāra latvieša Andra Piebalga izteiktā frāze publiskajās interneta diskusijās pārsvarā izraisīja divējādu reakciju. Vieni priekā berzēja rokas, gūstot apstiprinājumu savām murgainajām teorijām par nabadzībā smokošo Latviju, bet otri augstprātīgi apgalvoja, ka Piebalgs tiktāl atrāvies no realitātes, ka vairs pats nesaprot, ko runā. Taču daudzi nepamanīja, ka tajā pašā intervijā viņš arī teica, ka Āfrika ir jaunattīstības platforma ar iespēju konkurēt atšķirībā, piemēram, no Ķīnas, kur konkurence jau ir ļoti augsta. Protams, ka Āfrikā ir lielāki riski, bet tur ir izaugsmes un eksporta iespējas. Un, lai gan ir atsevišķi veiksmīgi sadarbības piemēri, kopumā Latvijas uzņēmēji Melnajā kontinentā darbojas ļoti mazā skaitā.
Un tieši tas, nevis frāze par vairāk attīstītajiem reģioniem šajā stāstā ir svarīgākais. Lai gan jaunattīstības valstīs, ne tikai Āfrikā, bet arī Āzijā, Tuvajos Austrumos, Indijā un Pakistānā, iespējas ir fantastiskas, ļaudis uz tām vēl aizvien aiz inerces pieraduši skatīties kā uz aizlaikos dzīvojošām. Pilnā nopietnībā tiek uzskatīts, ka tajā pašā Āfrikā, teju visi cilvēki dzīvo būdās un cīnās par izdzīvošanu, aizmirstot, ka ir arī pilsētas un lielpilsētas, kurās ekonomiskā dzīve kūsāt kūsā (un es zinu, ko runāju, pēc mana nesenā ceļojuma pa Rietumāfriku it kā visādi citādi izglītoti un sakarīgi cilvēki pilnā nopietnībā jautāja, vai man nebija bailes atrasties uz ielas). Aizmirstot, ka tur tiek būvēti ceļi, mājas un realizēti visdažādākie attīstības projekti (arī tās pašas Eiropas Savienības finansēti), kuru skaits tikai no dienas uz dienu aug.
Jau pašlaik šajās Āfrikas valstīs mudž no rietumvalstu, amerikāņu un Ķīnas uzņēmējiem, patēriņš aug, taču ir skaidrs, ka iespējas nebūs mūžīgas. Konkurence neizbēgami palielināsies, un agri vai vēlu tā, ja ne sasniegs, tad pavisam noteikti pietuvosies jau minētajam Ķīnas līmenim. Un tad kaut ko sākt būs daudz grūtāk. Tāpēc patiesībā šoreiz Piebalga teiktajā mūsu uzņēmējiem būtu vērts ieklausīties vairāk nekā citas reizes, atmest aizspriedumus un vismaz mēģināt ielauzties jaunattīstības valstu dāsnajos tirgos.