Kā ritēja pārrunas ar Latvijas Futbola federāciju par jaunu līgumu, un vai abām pusēm bija viegli vienoties par prasībām?
Sarunas ritēja grūtāk, nekā tādos gadījumos parasti ir. Bija noruna pirms Jaunā gada tikties un pārrunāt iespējamo sadarbību. Tā arī notika, un izdevās vienoties. Es uzskatu, ka darba savienošana klubā un izlasē ir iespējama un ka tā nav nekāda problēma.
Vai abu pušu prasības palika iepriekšējās?
Jā.
Vēl rudenī Baku prezidents publiski paziņoja, ka neatbalsta jūsu strādāšanu divās frontēs. Kas viņam lika mainīt savu lēmumu?
To jūs jautājiet viņam! Es nevēlos atbildēt kāda vietā vai komentēt kāda viedokli.
Kā reaģējāt uz LFF ģenerālsekretāra Jāņa Mežecka sacīto, ka darbs klubā un izlasē pielīdzināms situācijai, kad ir gan sieva, gan mīļākā?
Man viņš neko tādu nav teicis, bet par to, kas no it kā viņa sacītā tiek publicēts presē, man nav, ko teikt. Negrasos komentēt provokācijas. Uzdodiet man, lūdzu, jautājumus, uz kuriem atbildēt ir manā kompetencē.
Bet vai jūs piekrītat šādam salīdzinājumam?
Bez komentāriem.
Kāds ir pašreizējais Latvijas izlases spēks?
Domāju, ka objektīvs rādītājs ir FIFA rangs. Kā to interpretēt un skaidrot, tas jau ir katra ziņā, bet mūsu vieta rangā un rezultāti liecina, ka ar jebkuru pretinieku varam cīnīties par labvēlīgu rezultātu. Uzskatu, ka Latvijas izlase šobrīd ir tam gatava.
Tātad šobrīd pasaulē nav tādas izlases, kuru Latvija nevarētu uzvarēt?
(Domā.) No manis sacītā jūs varat izdarīt šādu secinājumu, taču futbola cienītājiem tas izraisīs šoku, bet pretiniekiem - paniku. Ja tāds ir jūsu avīzes mērķis, lūdzu, rakstiet tā.
Tā jautāju tāpēc, ka pēc PK kvalifikācijas grupu izlozes teicāt, ka vienīgais pretinieks, kuru neparko negribētu, ir Spānija, jo ar šo izlasi cīnīties ir faktiski neiespējami.
Es tā nevarēju teikt. Futbols tieši ar to ir skaists, ka pirms mača sākuma abām komandām ir vienlīdzīgas izredzes.
Aizvadītā EČ kvalifikācijas cikla laikā esat teicis, ka, izsaucot spēlētāju uz izlasi par ātru, iespējams viņu salauzt. Vai aizvadītajā ciklā bija tādi spēlētāji?
Jūsu minētais apgalvojums ir izrauts no konteksta. Ja mani neviļ atmiņa, Aleksandru Cauņu uz izlasi pirmoreiz izsaucu, kad viņam bija 19 gadu, un viņam debija valstsvienībā bija atspēriena punkts tālākam progresam. Citam atkal var būt pretēji, ja viņš izlases līmenim vēl nav gatavs. Uzvārdus nesaukšu, jo futbolista psiholoģiskā gatavība ieiet izlašu spēļu apritē ir komandas iekšējā lieta, un tur tai arī jāpaliek. Daži futbolisti tika aicināti uz izlasi vienreiz, bet pēc tam palika mājās… Tam ir dažādi iemesli, un katrs gadījums ir atsevišķs.
Vai bija tādi futbolisti, kuru sekmīgā iekļaušanās komandā bija pārsteigums pat treneru korpusam?
Nevarētu teikt, ka tas būtu bijis liels pārsteigums, bet, piemēram, Alekseja Višņakova sniegums rudenī priecēja. No viņa vēlējāmies asu un aktīvu spēli, un tādu arī sagaidījām. Ar viņu saistījām lielas cerības jau pirms četriem pieciem gadiem, un tagad viņš beidzot tās attaisnoja. Atgriezās izlasē spēcīgāks. Viņš ir spilgts piemērs tam, ka nekad nedrīkst norakstīt futbolistu nekādā vecumā, viņš jebkurā brīdī var atvērties un progresēt.
Pēc aizvadītā EČ kvalifikācijas cikla pirmās spēles Rīgā, kad ar 0:3 zaudēts Horvātijai, teicāt, ka kļūdījās gan futbolisti, gan treneri. Vai varat tagad atklāt, kas, jūsuprāt, bija jādara citādāk?
Godīgi sakot, tik neveiksmīgu spēli negribas atcerēties, turklāt - tas jau bija arī sen. Dabūjām pamatīgu sutu no Eiropas topa līmeņa komandas. Taču manis sacītā būtība bija uzsvērt, ka esam komanda - ja uzvaram, tad tas ir visu panākums, ja zaudējam, tad tā ir visu neveiksme. Komanda jau nesastāv tikai no spēlētājiem vien, bet arī no treneru korpusa un visa personāla. Visa kvalifikācijas cikla laikā neaizmirsām šo zaudējumu, jo tā bija laba mācība. Manuprāt, atbildes spēlē Horvātijā pierādījām, ka guvām ne tikai mācību, bet pratām arī izdarīt pareizos secinājumus. Otrajā spēlē vēl 60. minūtē rezultāts bija 0:0, turklāt mums bija pat vairākas labas izdevības izvirzīties vadībā. Jā, zaudējām ar 0:2, bet progress un uzlabojumi komandas spēlē bija acīmredzami.
Cik daudz un kādā veidā jums sanāk sekot līdzi Latvijas izlases kandidātu sniegumam klubu sastāvos?
Klātienē, protams, sanāk reti, taču mūsdienu tehnoloģiju pasaulē izsekot spēlētāju gaitām ārzemēs ir krietni vienkāršāk nekā agrāk. Man regulāri pienāk Latvijas futbolistu spēļu ieraksti, kas man daudz palīdz novērtēt kandidātus. Bez tiem man ir arī piekļuve statistikas datubāzei. Jebkurā laikā varu apskatīties, piemēram, Edgara Gaurača sniegumu Krievijas 1. līgas spēlē. Man ir dati, cik un kādas piespēles viņš atdeva, cik no tām bijušas precīzas, cik izrāvienu veica… Man ir pieejams fantastisks materiāls, ar kura palīdzību var analizēt spēlētāja sekmes kluba mačos.
Kas piegādā jums spēļu videoierakstus, un kas tā par datubāzi?
Videoierakstus sagādā mani palīgi, bet par datubāzi - mūsdienās ir ļoti daudz aģentūru, kuras piedāvā šādus pakalpojumus. Vienai no tām ir līgums ar LFF, un es šo brīnišķīgo iespēju izmantoju.
Laiku pa laikam izskan pārmetumi, ka jūsu vadībā Latvijas izlasē tiek lobēti Skonto futbolisti.
Manuprāt, tie, kas to saka, ir atpalikuši no dzīves. Par «lobēšanu» bija pamats runāt pirms gadiem astoņiem, kad gandrīz visa izlase bija Skonto futbolisti, bet tā jau sen ir pagātne - tā vairs nav. Turklāt visi atceras «lobēšanas» sekas - Euro 2004. Protams, neliegšos, ka esmu tuvs Skonto. Tas ir klubs, kurā ilgi strādāju, bet varu galvot, ka izlases sakarā biju, esmu un būšu profesionāls - uz izlasi aicinu tikai tajā brīdī spēcīgākos futbolistus. Ar piebildi - manuprāt, labākos. Tas taču būtu dīvaini, ja es kā galvenais treneris uz izlasi aicinātu cituprāt labākos?! Es varu runāt vēl par šiem nepamatotajiem pārmetumiem. Vai man turpināt?
Ja vēlaties vēl ko bilst, tad, lūdzu, turpiniet, bet kopumā ideja man ir skaidra.
Tad labi.
Vai jūsu vēlmi strādāt ar Latvijas izlasi arī 2014. gada PK kvalifikācijas ciklā ietekmēja veiksmīgā grupas izloze?
Jūs tā sakāt, it kā mums būtu ielozēta viegla grupa… Manuprāt, mums ir ļoti sarežģīta grupa.
Jā, bet starp šīm komandām aizķerties labāko divniekā laikam tomēr ir vieglāk nekā tad, ja grupā būtu arī Spānija un Francija?!
Ziniet, tas ir subjektīvi. Par grieķiem visu laiku saka, ka viņi ir vāji, bet šie ne tikai uzvarēja 2004. gada Eiropas čempionātā, bet arī regulāri kvalificējas lielajiem finālturnīriem un FIFA rangā atrodas labāko desmitniekā (pašreiz 14. - aut.). Starp citu, augstāk nekā tā pati Francija. Tā kā nemaz tik viegla grupa mums nav. Vai Lietuva ir vājš pretinieks, kuru Latvija bez pūlēm apspēlēs?
Ko lai novēl izlasei šajā gadā?
Veiksmi. Tad neizpaliks arī panākumi. Svarīgi, lai futbolisti ir veseli, lai negūst savainojumus. No savas puses gribu uzsvērt, lai futbolisti turpina strādāt un veicina savu progresu neatkarīgi no vecuma un kluba, kurā spēlē. Ikvienam ir iespēja nopelnīt sev vietu valstsvienībā.