Bez gida te varētu apmaldīties, kaut kur nogriezties uz savu roku ir bīstami. Savukārt ikdienas garāmgājēju acīm vēl redzamas tikai ēkas karkasa gaisīgās, atvērtās kontūras, kuru armatūrā šobrīd vēl tikai izmēģinājumam ievietoti pāris ārējās fasādes stiklu, kas tonēti zīmīgajā siltajā dzintara krāsā. Bet šī aina katru dienu mainās. 30. augustā, kad te notiks spāru svētki, te jau izskatīsies pavisam citādi. Tad jau varēsim baudīt ēkas siluetu visā pilnībā un te pirmoreiz jau ieskanēsies mūzika.
Te nekas neatkārtojas
Koncertzāle Lielais dzintars, kuru projektējis austriešu arhitekts Folkers Gīnke, iespējams, ir pašlaik interesantākā būve Latvijā tās īpašā, asimetriskā arhitektoniskā risinājuma dēļ, jo šeit, gluži kā dabas veidotajā dzintarā, faktiski nav nevienas regulāras vietas, neviena taisna leņķa. Te nekas neatkārtojas. Ikviens metāla konstrukcijas elements ir specifisks ar noteiktu leņķi un izvietojumu. «Tas prasa no būvniekiem ļoti atbildīgu un augstu darba kultūru. Celtniecībā piedalās arī Liepājas būvkompānijas, un katrs solis būvniecības procesā tiek rūpīgi pārdomāts. Šogad līdz augusta beigām pabeigsim ēkas metāla karkasa montāžu un betona darbus. Līdz gada beigām jāizveido arī ēkas fasāde, tad ikviens liepājnieks un pilsētas viesis jau varēs novērtēt ēkas veidolu visā pilnībā,» žurnālistiem stāstīja būvnieku - SIA Merks - valdes loceklis Oskars Ozoliņš.
Būs lieliska akustika
Jaunā koncertzāle top par 29,5 miljoniem eiro, puse ir Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Ēkā atradīsies divas zāles - Lielā zāle, kurā būs 1000 sēdvietu, un Kamerzāle ar 200 sēdvietām visapkārt mūziķiem. Kā aplis visapkārt zālei jau izbūvēts arī balkons. SIA Lielais dzintars valdes loceklis Ints Dālderis palepojās, ka datorsimulācija jau apliecinājusi - ka koncertzālē būs izcila akustika. To veidojis vācietis Karlheincs Millers, viens no pasaules labākajiem akustiķiem (Mￃﾼller-BBM GmbH), kurš veidojis Bādenbādenes koncertzāles, Berlīnes Šillera teātra, arī Sanktpēterburgas Marijas teātra jaunās skatuves un daudz citu akustisko risinājumu. Jaunā koncertzāle būs mājvieta Liepājas simfoniskajam orķestrim un E. Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolai, sabiedrībai visu laiku būs atvērta plaša, gaiša publiskā telpa Civita Vita. Projekts virzās uz priekšu noteiktajos termiņos. Spāru svētki notiks jau šovasar 30. augustā. Būvnieku klātbūtnē Ints Dālderis jau drosmīgi nosauc ieplānoto koncertzāles atklāšanas «darba datumu» - ja viss ritēs, kā plānots, svinīgajam Lielā dzintara atklāšanas koncertam jānotiek 2015. gada 30. oktobrī.
Nebija jāgrauj
«Patīkami, ka šoreiz nebija jāgrauj,» priecājas Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, paskaidrodams, ka pārbūves vienmēr saistās ar nepatīkamām emocijām - graut. Savukārt Lielais dzintars tapis pilnīgi no jauna, neko nenojaucot. «Koncertzāle Lielais dzintars ir ļoti nozīmīgs solis, kas mainīs pilsētas seju un būs nozīmīgs ne tikai reģionālā, bet arī nacionālā līmenī,» uzsvēra Liepājas mērs. «Koncertzāle mums ir kā virsotne - magnēts gan vietēja, gan Latvijas mēroga un pasaules līmeņa pasākumiem,» piebalso viņa vietnieks Vilnis Vitkovskis. Tomēr ceļš līdz šīs koncertzāles tapšanai bijis visilgākais un dangainākais - jau 11 gadu pagājis, kopš notika koncertnama metu konkurss, un vēl ilgi pēc tam viedokļi par jaunas koncertzāles nepieciešamību Liepājā bija atšķirīgi, un tikai pirms septiņiem mēnešiem beidzot tika ielikts Lielā dzintara pamatakmens. Tikmēr liepājniekus apsteigusi gan Rēzekne, kur jau aizvadīta pirmā sezona jaunajā Latgales vēstniecībā Gors, gan Cēsis, kur tik tikko atklāta jaunā Vidzemes koncertzāle.
Orķestra misija
Koncertzāles tapšanas ideju ietekmējis arī tas, ka tieši Liepājā pirms 133 gadiem tika izveidots Baltijā pirmais filharmoniskais orķestris. Liepājas simfoniskais orķestris (LSO) te bijis vienmēr, spītējot laiku un varas maiņām. «Mūsu pienākums vienmēr ir bijis būt izciliem, un pēdējos gados visu savu repertuāru veidojam ar domu, ka mums būs sava izcila koncertzāle, jo tai ir māksliniecisks segums un pamats,» stāsta LSO direktors Uldis Lipskis. Šī doma spārnojusi arī atjaunot vēsturisko festivālu Liepājas vasara. Šogad, iesaistot tajā arī Liepājas teātri, Liepājas muzeju un mākslas apvienības, Liepājas vasara pārtop par profesionālas mākslas festivālu, kas ilgs visu vasaru. Tā atklāšanas koncertam 19. jūnijā ir starptautisks vēriens: brazīliešu diriģenta Žuā Maurīsiu Galīndas vadībā un ASV solistu izpildījumā skanēs fragmenti no Džordža Gēršvina operas Porgijs un Besa. Festivāls noslēgsies ar jaunās koncertzāles Spāru svētku koncertu un Senās uguns nakts pasākumu pludmalē 30. augustā.
Ar uzstādīto tīkla kameru ir iespēja būvniecības procesus vērot tiešraidē diennakts garumā: http:www.liepaja.lv/modules/page/tmpl/camera3.html.