Atceros 2011. gada janvāra revolūciju, kad satraukums pāršalca visu Ēģipti - šķita, ka ir sākusies jauna dzīve. Īpaši krāsaina tā šķita nabadzīgajiem lauku rajonos. Tomēr drīz vien šī eiforija pazuda.
Pirmais pamatīgais trieciens bija tūrisma sfērai. Lidojumus vienkārši atcēla. Pirmās divas nedēļas visi staigāja apdulluši un neticot notiekošajam, jo šķita, ka tūristu plūsma nav apturama. Pēc mēneša - diviem visi saprata situācijas nopietnību, jo cilvēki, kuriem pieder suvenīru veikali, jahtas, izklaides iestādes palika bez ienākumiem, bet izdevumi nekur nepazuda - īre, elektrība, kredīti. Lielākais šoks iestājās tad, kad lidojumus atjaunoja, bet nebija, kas lido. Valsts nespēja nodrošināt pilnīgu tūristu drošību. Viens pēc otra aizvērās veikaliņi, kafejnīcas.
Atceros šo bezcerības gadu īpaši labi, jo tajā gadā - īsi pirms revolūcijas - ieguldījām visus savus līdzekļus jahtas iegādei. Jahta, līdzīgi kā auto, ir «jāizved pastaigāties», tā nu ik pa nedēļai, visai nomākti, paši vizinājāmies ar savu jahtu.
Pēc gada Ēģipti pārņēma nākamais nemieru vilnis. Iemesls vienkāršs - bija pagājis tukšs gads, cilvēkus pārņēma bezcerība un lauku rajoni saprata, ka arī tos ir skāris tūristu trūkums. Jaunie ēģiptieši, kuri strādāja ar tūristiem, krāja naudu un sūtīja vecākiem. Daudzi palīdzēja brāļiem, māsām. Nu šis naudas avots izsīka, un lauku veikaliņos, kur jau tā ir 10 - 20 pamatpreces, arī tās palika plauktos. Pagājušajā sezonā jau kļuva vieglāk. Tūristi pamazām atgriezās, bet par labu šo sezonu arī nenosauksi, jo daudziem bija parādi, kuri nu no viena gala bija jāatmaksā.
Ēģiptē ir divas sezonas - lielā un mazā. Vasara ir mazā sezona, bet pēc tās var jau spriest par to, kāda būs lielā. Protams, ja uz galvas «neuzkrīt» kāda jauna revolūcija. Tad nu šovasar jau Hurgadas ielās ir redzami daudz smaidīgāki cilvēki, vakaros atkal ir dzirdami smiekli un cerību pilni plāni. Jo minimums ir - ievēlēts prezidents. Tā ir lielās Ēģiptes mazā uzvara. Uz viņu tiek liktas lielas cerības gan tūrisma sfērā, gan ārpus tās. Atliek vien cerēt, ka viņš nepievils un nenodzisīs šis cerību vilnis. Ja cerību atkal nomainīs vilšanās, tad atkal ir gaidāmi nemieri.