Ko stādīt dzīvžogā?
Vizuāli dārzu disciplinējošam dzīvžogam izvēlas augumā zemus un kuplus augus (arī viengadīgas puķes vai ziemcietes). No krūmiem (40-80 cm) var izvēlēties Japānas spirejas zemās šķirnes, Alpu vēreni, bukšus, ligustrus. Tos var cirpt un frizēt.
Vizuāls aizsegs (150-180 cm) no garāmgājēju acīm būs dzīvžogs no Vanhuta spirejām, fiziokarpiem, ligustriem, tūjām, ko var cirpt un veidot.
Pamatīgs dzīvžogs, kuram ne tikai nevar cauri redzēt, bet nevar arī sveikā cauri iziet, būs no vilkābelēm (asērkšķu, pamīkstā, vēdekļa vilkābele). Pēc iestādīšanas stādiem jāapcērp galotnītes, lai aug blīvāk, cerojas un no pašas apakšas aug kupli. Ja zemes gabals ir liels, tad var stādīt pamatīgu dzīvu sienu no necirptām vai piefrizētām eglēm. Augstus cirptos dzīvžogus var veidot no platlapu un Holandes liepām (no 1,50 līdz pat 14 metriem).
Ja stādīšana notiek vasarā, jāizvēlas augi konteineros. Pēc iestādīšanas, ja nepieciešams, apgriež. Pavasarī stādītos kokus uzreiz nemēslo, bet rudenī, lai stādījums labāk pārziemotu, to var stiprināt ar kāliju un fosforu.
Arī krāšņi ziedošie ceriņi der dzīvžogam. Tos var arī mazliet piefrizēt. Ne velti saka - jo vairāk lauž, jo skaistāk zied! Labāk jau gan ir nevis lauzt, bet nogriezt ziedošos zarus. Jaunās ziedkopas veidojas iepriekšējā gada dzinumu galos. Ja gribas, lai forsītijas, filadelfi, pavasarī balti ziedošās spirejas nākamajā gadā atkal skaisti ziedētu, dzīvžogs jācērp uzreiz pēc noziedēšanas.