Tas nozīmē, ka ES mērogā ir noteikts atļauto pārtikas piedevu saraksts un to lietošanas noteikumi. Katrai no šīm vielām ir sava pieļaujamā daudzuma norma, kādā koncentrācijā tā var būt konkrētajā produktā. Jāpiebilst, ka ir pārtikas piedevas, kuru daudzums nav ierobežots. Tā ka nebūtu korekti apgalvot, ka jebkurš produkts, kas satur jebkuru e-vielu, turklāt pieļaujamā daudzumā, būtu kaitīgs veselībai.
Pērn 556 pārbaudes
Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) norāda, ka par produkta kvalitāti un nekaitīgumu atbildīgs ir ražotājs. PVD savukārt veic regulāras ražotāju un to saražotās produkcijas pārbaudes. PVD Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītāja vietniece Ilze Plīkša stāsta, ka 2015. gadā veiktas 556 pārbaudes gaļas pārstrādes uzņēmumos. Četros gadījumos ir apturēta produkta izplatīšana, sešos gadījumos produkti pat izņemti no apgrozības. Taujāta, kādos gadījumos produkti tiek izņemti no apgrozības, I. Plīkša skaidro, ka viens no iemesliem var būt neatbilstošs marķējums. «Piemēram, šogad mēs esam izņēmuši no apgrozības vienu produktu, kura marķējumā nebija norādīts, ka tas satur sinepes. Taču šī garšviela ir alergēns, tāpēc tā ir obligāti jānorāda. Cits iemesls produkta izņemšanai no apgrozības var būt tas, ka produktam beidzies derīguma termiņš,» kontrolētāju darba nianses ieskicē I. Plīkša.
Pārtikas produktu pārbaude attiecībā uz E-vielām un to daudzumu notiek zinātniskajā institūtā Bior. Institūta Pārtikas un vides izmeklējumu laboratorijas vadītājs Vadims Bartkēvičs stāsta, ka Bior lielākais klients ir PVD, kā arī pārtikas ražotāji, turklāt ne tikai no Latvijas, bet arī no Baltkrievijas un Gruzijas, jo šajās valstīs pašiem nav tik lielas kapacitātes un tehnisko iespēju, kādas ir Latvijā. «Katru dienu mēs izsniedzam aptuveni 1000 rezultātu par pārbaudītajiem produktiem. Analīžu ilgums atkarīgs no tā, kādi rādītāji jāpārbauda. Ir gadījumi, kad analīzes var veikt dienas laikā, ir arī gadījumi, kad nepieciešams pat mēnesis. Līdz ar to svārstās analīžu cenas, piemēram, dioksīnu noteikšanas izmaksas ir virs 500 eiro. Jāteic, ka privātpersonu īpatsvars mūsu klientu vidū ir samērā neliels,» stāsta V. Bartkēvičs.
Gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers vadītājs Andrejs Ždans gan publiski ir paudis, ka analīzes mēdzot būt kļūdainas un tā nodarot lielus zaudējumus ražotājiem. Atbildot uz izteiktajiem pārmetumiem, V. Bartkēvičs skaidro, ka «nenoteiktības analīzēs ir klātesošas», taču tās noteikti tiek ņemtas vērā, interpretējot rezultātus. Ja, piemēram, pesticīdiem nenoteiktība ir 50%, tad tas tiek ņemts vērā, vērtējot rezultātu. Savukārt, piemēram, attiecībā uz farmaceitisko vielu klātbūtni nenoteiktība ir tikai pāris procentu. Tas nozīmē, ja analīzes uzrāda, ka kādas pārbaudāmās vielas daudzums produktā pārsniedz normu, tiek vērtēts, cik daudz šī norma pārsniegta un vai tas iekļaujas šajā nenoteiktības procentā. Laboratorijas vadītājs arī atzīst, ka gadā tikai aptuveni reizi PVD nosūtījis kādu produktu atkārtotai analīžu veikšanai. Jāpiebilst, ka laboratorija ir akreditēta Nacionālajā akreditācijas birojā un veiktajām analīzēm ir savstarpēja atzīšana ES līmenī.
Ražotājam jāspēj pierādīt
Savs skatījums uz E-vielu klātbūtni pārtikas produktos ir arī ražotājiem. Tā, piemēram, A. Ždans uzsver, ka pašlaik Latvijā interpretācijas iespējas rodas situācijās, kad ražotājs vēlas ražot vai ražo produkciju, kas nesatur E-vielas vai kurām nav pievienotas E-vielas. «Pašlaik E-vielu likumdošanas jomā valda neliela anarhija, un ir pēdējais laiks situācijai evolucionēt par labu nevis sistēmai un atrakstīšanās kultūrai, bet gan cilvēku labā. Tas ir pats primārais valsts institūciju uzdevums,» norāda uzņēmējs. Proti, pašlaik, pēc A. Ždana teiktā, nav valstiska regulējuma, kas nosaka, kāds tad īsti drīkst būt pieļaujamais nitrītu daudzums produktos. Līdz ar to var būt situācija, kad ražotājs uzskata, ka viņa produkts ir bez atbilstošajām E-vielām, taču uzraugošās institūcijas domā citādi. Tam gan nevēlas piekrist PVD. «Par to, vai norāde «Bez E- vielām» atbilst patiesībai, ir pilnībā atbildīgs ražotājs. Viņam jāspēj pierādīt, ka konkrētajā produktā tiešām nav šo E-vielu,» uzsver I. Plīkša un skaidro, ka, piemēram, nitrīti gaļas produktos tiek pievienoti tikai kopā ar sāli, lai izslēgtu pārāk lielu tā klātbūtni, jo, ja pievieno pārāk daudz sāls, produkts vienkārši nav ēdams.
Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas nekaitīguma nodaļas vadītāja vietniece Inuta Kaļķe skaidro, ka jautājums ir, vai E-vielas produktam, piemēram, gaļai, ir pievienotas tieši vai netieši, piemēram, izmantojot garšvielu maisījumu, kurā ir šīs E-vielas, vai izmantojot marinādi. «Ja marinētai gaļai E-vielas nav pievienotas tieši, bet tās ir jogurta marinādes sastāvā un pašu gaļu kā tādu neietekmē, tad ražotājs var norādīt, ka produkts ir bez E-vielām. Viss ir atkarīgs no tā, vai šīs pastarpināti pievienotās E-vielas, piemēram, izmantojot kādu marinādi vai garšvielu maisījumu, ietekmē gala produktu. Ja ietekmes nav, tad var norādīt, ka produkts ir bez E-vielām. Tā ka ikviens gadījums vērtējams individuāli. Taču domāju, ka ražotājam ir iespējas pašam situāciju izvērtēt, un ir iespējams arī pēc konsultācijas vērsties pie mums,» stāsta I. Kaļķe. Viņa arī norāda, ka «atļautās pārtikas piedevas un to lietošanas nosacījumi ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā, kurā visi pārtikas produkti iedalīti 18 kategorijās (piemēram, piens un piena produkti, tauki; graudaugi un to izstrādājumi un tamlīdzīgi). Katrā no šīm kategorijām noteiktas pārtikas piedevas, kuras var izmantot attiecīgā produkta ražošanai. Līdz ar to regulā ļoti konkrēti noteikts, kādas pārtikas piedevas katram produktam ir atļautas un kādos daudzumos.» I. Kaļķe arī piebilst, ka E-vielu regulējums ir harmonizēts visā ES un visās dalībvalstīs tas ir identisks.
Labāka kvalitāte
Taujāts, kāpēc ražotāji ir tik naski uz E-vielu pievienošanu produktam, uzņēmuma Rīgas miesnieks Pārdošanas un Mārketinga vadītājs Heino Lapiņš skaidro, ka «nolūks piedevu iekļaušanai produkta sastāvā ir nodrošināt labāku kvalitāti un pārtikas drošību. Piemēram, piedevas tiek lietotas, lai ēdiens labāk saglabātos (konservanti), lai panāktu nepieciešamo konsistenci (stabilizētājii, želejas, emulgatori), lai piešķirtu ēdienam pievilcīgu krāsu (pārtikas krāsvielas)». H. Lapiņš arī norāda, ka pārtikas piedevu izmantošanai vienmēr jābūt pamatotai, kas nozīmē, ka tās jāpievieno tikai tad, kad nepieciešamas, piemēram, lai uzlabotu produkta kvalitāti vai saglabātu uzturvērtības, ko nevar panākt ar citiem tehnoloģiskajiem procesiem. «Visbiežāk no piedevām gaļā un gaļas produktos ir sastopami nitrīti (E249 un E250) un nitrāti (E251 un E252), kas nomāc baktērijas, tajā pašā laikā nodrošinot gaļai rozā toni, ko patērētāji tik ļoti sagaida,» norāda H. Lapiņš.